mikroviļņi

Mikroviļņi ir elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu no 30 cm līdz 1 mm (frekvenci 1GHz — 300GHz) Mikroviļņi būtībā ir īsi radioviļņi, un agrāk tos nemaz nenodalīja no radioviļņiem.
Mikroviļņus lieto datu komunikācijām (3G mobilo telefonu tīkli, bezvadu datortīkli. Satelītkomunikācijām (satelīttelevīzijai) vienmēr ir lietoti mikroviļņi, jo tur vienmēr ir tieša redzamība . Mikroviļņus (2400MHz) lieto arī mikroviļņu krāsnīm. Mikroviļņus sākumā lietoja radariem (un lieto joprojām), jo ar mazāku viļņa garumu var sasniegt labāku izšķirtspēju.
Starojumu ar frekvencēm virs 300GHz stipri absorbē Zemes atmosfēra, un izgatavot šādu frekvenču uztvērējus ir bijis visai problemātiski.Mikroviļņu raidītāji un uztvērēji ir līdzīgi radioviļņu raidītājiem un uztvērējiem, tomēr konstrukciju ietekmē tas, ka viļņa garums ir samērojams ar komponentu izmēriem.
Mikroviļņu starojums nav jonizējošs un attiecīgi nespēj pārraut ķīmiskās saites vai bojāt DNS molekulas, tomēr tas ietekmē dzīvu būtņu veselību.
Otrā pasaules kara laikā tika novērots, ka personas, kas atradās radaru sistēmu starojuma ceļā, reaģēja uz to, dzirdot klikšķus un citas skaņas. NASA 1970. gados veiktie pētījumi parādīja, ka to izraisīja termiskā izplešanās iekšējās auss daļās.

Vytvořeno přes 40 milionů storyboardů

K Vyzkoušení Není Potřeba Žádné Stahování, Žádná Kreditní Karta a Žádné Přihlášení!