Tenesijs Viljamss, tāpat kā daudzi autori un dramaturgi, izmantoja savu dzīves pieredzi, lai radītu daudzos viņa darbos sastopamos personāžus un situācijas. Stikla zvērnīcā ir daudz gadījumu, kad Toma un Viljamsa dzīve, šķiet, atspoguļo viens otru. Students varēs uzņemt šīs līdzības ar dažiem Viljamsa dzīves pētījumiem. Lieciet studentiem izpētīt Tenesiju Viljamsu, viņa ģimeni un agrīno bērnību, izmantojot šādus resursus. Lasot studentus, lūdziet viņiem salīdzināt Tomu, Lauru un Amandu ar reālajiem cilvēkiem un situācijām, kas notika Viljama dzīvē. Kad tas ir paveikts, lūdziet studentus apspriest vai rakstīt par to, kāpēc daži autori, rakstot daiļliteratūras darbus, izvēlas izmantot savu dzīvi. Kādi varētu būt daži ieguvumi un kļūmes, izmantojot daiļliteratūrā reālus cilvēkus un situācijas?
Iespējams, daudzi studenti nesapratīs “džentlmenis zvanītāja” nozīmi, it īpaši dienvidu kultūrai 20. gadsimta sākumā. Kungs zvanītājs vai zvanītājs bija jauns vīrietis, kurš centās noskaidrot jaunas sievietes pieejamību randiņam. Bieži vien kāds vecāks ģimenes loceklis viņu lūdza ierasties ar meiteni; citreiz viņš viņu satiktu un pēc tam “piezvanītu” viņas ģimenes mājās. Zvanītāja džentlmenis ir mazāk draugs nekā tikai randiņš, un dažreiz jaunai meitenei bija daudz zvanītāju, no kuriem izvēlēties, kā Amanda apgalvo, ka viņa to darīja lugā. Dažreiz tas izraisītu konkurenci starp jaunajiem vīriešiem, kuri žokejoši uzvarētu jaunās sievietes simpātijas. Ja viņu apstiprinātu arī viņas ģimene, pēc iepazīšanās (ekskluzīvas iepazīšanās termiņš) jauneklis galu galā ierosinātu laulību.
