Toms Volkers un viņa sieva ir skopi un rūgti viens pret otru. Pāris pat iet tik tālu, ka slēpj naudu viens no otra. Kādu dienu Toms pa īsceļu pa purvu nokļūst mājās. Atpūšoties viņa personāls kaut ko notriec zemē. Kad Toms to atklāj, viņš saprot, ka tas ir galvaskauss ar indiešu tomahaku, kas to sagriež vidū. Skarbā balss saka: “Liec to galvaskausu mierā!” Izpratnē, ka kāds var tuvoties bez viņa ziņas, viņš jautā vīrieša identitāti. Drīz vien Toms uzzina, ka runā ar pašu Velnu.
Velns patīk Tomam un stāsta viņam par apglabātu dārgumu, kas viņam varētu būt, ja viņš piekrīt ar viņu noslēgt līgumu. Negribīgi Toms atgriežas mājās, lai šajā jautājumā konsultētos ar sievu. Pēc sarunas ar viņu viņš nevēlas viņai piekrist, jo īpaši tāpēc, ka viņa mudināja viņu kaulēties.
Sajukusi kopā ar vīru, Toma sieva atstāj māju ar visu mantu, lai noslēgtu līgumu ar “Old Scratch”. Paiet trīs dienas, un Toms dodas viņu meklēt. Kad viņš dodas uz purvu, viņš redz, ka viņas priekšauts karājas kokā. Tomēr iekšpusē ir palicis tikai sirds un aknas. Vienaldzīgs pret sievas šķietamo nāvi, Toms meklē Velnu un piekrīt šim līgumam. Saskaņā ar nosacījumiem Tomam ir jāizmanto pirātu zelts nelietīgai uzņēmējdarbībai. Pēc daudzām debatēm viņš piekrīt sākt uzņēmējdarbību kā augļotājs, naudas pelnītājs.
Gadi iet pirkt, un Toms ir kļuvis bagāts, izspiežot naudu no parādniekiem. Laika gaitā viņš sāk justies aizrāvies ar darījumu, kuru viņš noslēdza. Uztraucoties par savas nākamās dzīves kvalitāti, viņš sāk dedzīgi apmeklēt baznīcu un nožēlot grēkus. Viņš šķiet ļoti dievbijīgs, pat lasot Bībeli starp darījumiem.
Kādu dienu parādnieks ieradās, lai lūgtu Tomu neierobežot savu zemi, raudādams, ka viņš tiks piespiests baznīcai, un pamatoja, ka Toms ir nopelnījis no viņa naudu. Toms atbild: “Velns ņem mani, ja esmu izdarījis fartingu!” Pie durvīm atskan trīs skaļi klauvējumi. Toms saprot, ka ir atstājis Bībeli uz sava galda, un viņu velns aiznes, un viņi pazūd vienā mirklī. no zibens.
