Krusta kari.

Krusta kari (laika posmu no 11. gs. beigām līdz 13. gs. beigām) bija baznīcas organizēta masu kustība. Krusta karotājus iedvesmoja ideja par svētceļojumu uz Svēto zemi un pārliecība par nepieciešamu un taisnīgu Svēto karu pret pagāniem.
Sākotnēji kristianizēšana notika miermīlīgi, bet millitāras misijas sākās pēc tam, kad Romas pāvests atļāva vervēt krustnešus ticīgo aizsardzībai Līvzemē. Šo misiju rezultātā tika izveidota Livonijas Konfederācija. Livonijas krusta kari pieder pie Ziemeļu krusta kariem.
Krustnešos pret indulgencēm pieteicās cilvēki, kuri bija noziegušies, arī tādi, kam nekas nepiederēja un vienkārši avantūristi. Karotāju nepietiekamības dēļ nonāca pat līdz tam, ka indulgences sāka tirgot kredītā. Šie karotāji ar dažādām metodēm spieda vietējos ļaudis pieņemt kristietību. Notika cīņas pret līviem, sēļiem, igauņiem, kari pret kuršiem un zemgaļiem.
Krusta karu sekas - feodālās valdības tika novestas līdz postam, beidzās ar daudzām karaļvalstīm, un daži islāma imperatori pat izdarīja pašnāvību, zinot, ka ir zaudējuši visu, tirdzniecība tika sadalīta, krustnešu veiktās izlaupīšanas rezultātā tika likvidēta daļa no dažu Bizantijas un Vidusjūras reģionu kultūras tradīcijām.

تم إنشاء أكثر من 40 مليون لوحة قصصية

لا توجد تنزيلات ولا بطاقة ائتمان ولا حاجة إلى تسجيل الدخول للمحاولة!