Elementi Detektīvs

Daudzi studenti, iespējams, jau ir pazīstami ar detektīvromānu tradicionālo formātu, pirms sāk lasīt kādu no tiem. Populāri TV pārraižu šo formātu izmanto visu laiku, sākot no galvenajiem detektīviem ar stingru morāles kodeksu līdz pat izcilam risinājumam, kas noslēdz lietu. Daudzi šī žanra entuziasti tā pirmsākumus meklē Edgaram Alanam Po, bet patieso uzplaukumu – seram Artūram Konanam Doilam un viņa seriālam "Šerloks Holmss" . Detektīvromānam raksturīgi konkrēti tēli un tēmas, un tas ievēro tradicionālu formātu.

Detektīvromānu popularitātes pieaugums

Detektīvromānu žanra popularitāte radās līdz ar industrializāciju: tas ir, kad cilvēki sāka pārcelties uz lielām pilsētām un nonāca kontaktā ar citiem cilvēkiem no visām dzīves jomām. Līdz šai masveida migrācijai uz lielajām pilsētām noziedzība nebija īsti ierasta cilvēku dzīves sastāvdaļa; tomēr, tāpat kā jebkurā lielā pilsētā, ielaušanās, laupīšanas, laupīšanas un citi noziegumi kļuva par ikdienišķu parādību. Cilvēki bija gan fascinēti, gan baidījušies no noziegumiem, kas padarīja to par ideālu tēmu, ko izmantot izklaides nolūkos.

Detektīvžanrs sajaucās ar jau iedibināto gotikas žanru, un šī saplūšana radīja stāstus, kas koncentrējās uz tumšiem elementiem, ļaunām motivācijām un aizraušanos ar negaidītu vai izcilu risinājumu.

Kas raksturo detektīvu?

Agrīno detektīvu varoņi parasti bija profesionāli privātdetektīvi; vēlākajos stāstos detektīvi bija visdažādākie: nozieguma liecinieki, parasti cilvēki, apdrošināšanas izmeklētāji utt. Lielākajai daļai detektīvu piemīt šādas iezīmes:

• Var salīdzināt ar mitoloģiskiem varoņiem (piemēram, Odiseju), jo viņi saskaras ar izaicinājumiem, kārdinājumiem, briesmām un parasti ir lojāli augstākam spēkam (parasti Patiesībai).
• Pazīstamas kā “privātās acis”, kas attiecas uz viņu spēju būt “visu redzošām”
• Parasti labi izglītoti un izsmalcināti, dažreiz arī turīgi
• Piemīt fizisks spēks un meistarība
• Parasti ir apveltīts ar asu prātu un/vai sarkasmu, un viņiem ir pārākas spējas nekā vidusmēra pilsonim tādās lietās kā kāršu spēlēšana, šaušana, autosacīkstes utt.
• Bieži vien sakauj pretiniekus ar valodu, nevis vienkāršu brutālu spēku
• Parasti lūdz atjaunot kaut ko: priekšmetu, cilvēku vai sirdsmieru

Detektīva kods

No visiem detektīviem tiek sagaidīts, ka viņu uzvedību vadīs augstāks morāles kodekss. Tas parasti liek viņiem izdarīt izvēles, lai rīkotos “pareizi”. Daži šī kodeksa aspekti ietver:

• Slēpts un anonīms; noslēpumains un izvairās no publicitātes vai slavas
• Lojalitāte partnerim un profesijai
• Veltījums klientam
• Ekonomiski ar klienta naudu
• Zināmā mērā sadarbojas ar policiju, bet viņa vai viņas izmeklēšana ir svarīgāka par likumu (uzticība klientam ir pirmajā vietā).
• Izvairās no apmānīšanas, izpētot visas iespējas

Bieži sastopamas tēmas detektīvromānos

Dažas izplatītas un atklātas tēmas, kas ir raksturīgas lielākajai daļai detektīvromānu stāstu, ir šādas:

• Šķietami vērtīga, bet patiesībā bezvērtīga priekšmeta meklēšana
• Acīmredzams noziegums, kas izrādās iepriekšēja nozieguma atkārtojums
• Bagāta ģimene ar problēmu vai noslēpumu
• Korumpētas pilsētas vai sistēmas attīrīšana
• Antagonists, kurš ir detektīva dubultnieks

Bieži sastopami detektīvromānu varoņi

Detektīvromānu var iedalīt divās klasēs: formālajā (britu) un skarbajā (amerikāņu) žanrā. Skarbā detektīvromāna žanrs ir pievilcīgāks amerikāņiem, jo ​​tas apvieno reālismu ar humoru. Skarbajai detektīvromāna žanram raksturīgi nesentimentāli, skarbi stāsti par vardarbību, korupciju un seksu. Tie ir grafiski un nevainojoši. Skarbā detektīvromāna darbība parasti norisinās pilsētā, un detektīvs nonāk konfliktā ar sabiedrību.

Ar detektīvfikciju analīzi saistītas aizraujošas aktivitātes

{Microdata type="HowTo" id="976"}