Verners Heisenbergs bija vācu fiziķis, kurš bija viens no svarīgākajiem kvantu mehānikas pionieriem un 1932. gadā uzvarēja Nobela prēmiju. Viņa lielākais ieguldījums fizikā bija Matrix Mechanics un nenoteiktības principa attīstība.
Verners Haisenbergs dzimis 1901. gada 5. decembrī Viurcburgā, Vācijā. Heisenbergs studēja matemātiku un fiziku Minhenes Universitātē. Viņš pabeidza savu doktora grādu 1923.gadā par hidrodinamiku.
Viņš izstrādāja metodi kvantu mehānikas aprakstīšanai, izmantojot matricas. Viņš atrisināja problēmu, kas tika izvirzīts, jo elektronu orbītu Bohra modelis neatbilda novērotajām lielāko atomu spektra līnijām nekā ūdeņradis. Ne tik ilgi, kamēr Heisenbergs izveidoja savu kvantu mehānikas apraksta metodi, Ervins Šrīdingers radīja vēl vienu metodi, ko sauc par viļņu mehāniku. Tajā laikā šī metode tika dota priekšrokā fiziķiem.
1927. gadā Heisenbergs sagatavoja grāmatu "Par kvantu teorētiskās kinemātikas un mehānikas perceptuālo saturu", bet Bohra Kopenhāgenas institūtā. Šajā rakstā Heisenbergs izklāstīja viņa ietekmīgākā darba agrīno versiju - nenoteiktības principu. Šis princips ir fundamentāla ideja kvantu mehānikā; tajā teikts, ka mēs nevaram precīzi zināt daļiņas atrašanās vietu un ātrumu. Viņš ieguva savu Nobela prēmiju 1932. gadā "par kvantu mehānikas radīšanu".
Heisenberga bija nozīmīga loma Vācijas kodoldalīšanās pētījumu grupā Otrā pasaules kara laikā. Viņš vadīja citu fizikas grupu misijā, lai veiktu kodolieročus. Grupa nekad nav bijusi veiksmīga.
Werners Heisenbergs nomira 1976. gada 1. februārī, 74 gadus vecs.
"Tas, ko mēs novērojam, nav pati daba, bet daba ir pakļauta mūsu aptaujas metodei."
"Dabas zinātne ne tikai apraksta un izskaidro dabu; tā ir daļa no saiknes starp dabu un sevi. "
"Eksperts ir cilvēks, kurš zina dažas no vissliktākajām kļūdām, kuras var izdarīt viņa tēmā, un kā no tiem izvairīties."
Heisenberga neapzinātības princips norāda, ka nav iespējams vienlaikus precīzi noteikt daļiņas atrašanās vietu un impulsu. Jo precīzāk mēram vienu, jo mazāk precīzi varam zināt otru.
Neapzinātības princips ir svarīgs, jo tas parāda mūsu iespēju robežas attiecībā uz mazām daļiņām, piemēram, elektroniem, un maina zinātnieku izpratni par kvantu pasauli.
Daļu no principa dēļ, mērot atoma atrašanās vietu vai impulsu, vienmēr ir zināms kaut kāds neprecizitātes līmenis, tāpēc nav iespējams iegūt pilnīgi precīzu ainu par atomu uzvedību.
Werner Heisenberg, vācu fiziķis, ieviesa šo principu 1927. gadā, kas kļuva par galveno kvantummehānikas ideju.
Viens piemērs ir mēģinājums noteikt elektrona atrašanās vietu atomā: ja ļoti precīzi zinām tā atrašanās vietu, zaudējam drošību par tā ātrumu, un otrādi. Tas ir saistīts ar Heisenberga principa ierobežojumiem.