Tall Tale: Definīcija un Piemēri

Garās pasakas ir stāsti ar nežēlīgiem elementiem, kuriem ir grūti noticēt. Kaut arī garo pasaku elementi ir saistīti kā ar faktiem, lasītājs zina, ka tie ir pārspīlēti un domāti vienkārši kā izklaides veids.

Garās Pasakas Definīcija

Kopējiet šo Piemēru — Or — Izveidojiet Savu Stāstu Plānu

Vairāk iespēju

Garās pasakas definīcija

Augstas pasakas bieži tiek stāstītas tā, it kā stāstītājs būtu daļa no stāsta, un tonis parasti ir viegls un rotaļīgs. Garai pasakai ir trīs galvenās iezīmes. Pirmkārt, galvenais varonis ir lielāks par dzīvi, viņam ir neticamas spējas un viņš izmanto spēku un gudrību, lai paveiktu lielas lietas. Otrkārt, galvenajam varonim palīdz vai nu objekts, vai dzīvnieks. Visbeidzot, garajās pasakās tiek izmantota regulāra valoda, un šķietami varoņi ir ikdienišķi cilvēki. Garās pasakas un leģendas ir līdzīgas, bet garās pasakas ir tik pārspīlētas, ka tās vienkārši nevar būt patiesas. Savukārt leģendās ir kāds vēsturisku faktu vai precizitātes elements.

Tiek uzskatīts, ka garās pasakas ir radušās 1800. gados, kad pierobežas vīri Amerikas Savienotajās Valstīs pulcējās ap ugunskuru un stāstīja stāstus, lieloties par piedzīvotajiem piedzīvojumiem. Tajā laikā pētnieki devās uz savvaļas rietumiem, un viņiem bija daudz stāstu, ko par to pastāstīt. Tiek teikts, ka nosaukums “Tall Tale” cēlies no tā, ka stāsta varoņi ir lielāki par dzīvi, tāpat kā pats stāsts, pat ja garās pasakas pamatā ir reāls cilvēks.

Garās pasakas bieži māca klasēs kā literāras vienības vai rakstīšanas vienības daļu. Stāstus ir jautri lasīt un analizēt, un tie bieži satur ļoti daudz grafiskas valodas. Studentiem būs patīkami rakstīt arī savas garās pasakas pēc tam, kad viņi būs visu par tām izlasījuši un izpētījuši.

Izveidojiet savu Storyboard

Izmēģiniet to bez maksas!