Mīti ir tradicionāli stāsti, īpaši tie, kas attiecas uz tautas agrīno vēsturi vai izskaidro kādu dabas vai sociālo parādību un parasti ietver pārdabiskas būtnes vai notikumus. Mītu kolekciju un izpēti sauc par mitoloģiju.
Mīti balstās uz tradīcijām, dažām ir faktiska izcelsme, bet citām ir pilnīgi safabricētas. Daži mīti ir svēti noteiktai vietai vai reliģijai, un tie apraksta un izskaidro kultūras un reliģijas uzskatus, pasauli vai cilvēka eksistenci. Atšķirībā no pasakām, mītiem bieži nav laimīgas beigas, un to varoņi ne vienmēr gūst pozitīvu mācību. Mīti ir daļa no mutvārdu tradīcijas, kas nozīmē, ka tie ir nodoti daudzu gadu garumā, bieži mainoties, ceļojot no cilvēka uz cilvēku.
Mīti radās jau sen, kad cilvēki sāka lietot rakstīto vārdu. Lielu daļu pirmā teksta veidoja tādas tēmas kā, kā pasaule tika radīta, kā cilvēki radās, pēcnāves dzīve vai kāpēc nāve ir svarīga dzīvē. Daži no plaši pazīstamajiem mītiem nāk no šādām kultūrām: grieķi, romieši, ēģiptieši, izraēlieši, skandināvu, ķīnieši un vietējie amerikāņi.
Mīti aptver dažādas tēmas, kuras klasē varētu izmantot kā mācību punktus. Piemēram, ir mīti par to, kāpēc gadalaiki mainās un kāpēc mēness un saule lec un riet. Pastāv arī mīti par pozitīviem un negatīviem rezultātiem, kas izriet no mūsu pieņemtajiem lēmumiem. Mīti ir arī veidi, kā uzzināt par kultūras dievu un dieviešu spēku un trūkumiem.