Mācīt studentus par izaugsmes domāšanu gada sākumā ir lielisks veids, kā likt studentiem veiksmīgu gadu, lai risinātu problēmas un augtu kā izglītojamo kopiena. Izaugsmes domāšanas veids, kā to aprakstījusi autore Kerola S. Dweka, ir pārliecība, ka cilvēki nevis dzimuši ar iedzimtām spējām, kas ir fiksētas, bet arī visi spēj trenēt savas spējas. Izaugsmes domāšana māca, ka mūsu inteliģence, radošums un atlētisms nav fiksētas un iedzimtas īpašības, bet gan apgūtas prasmes, kuras var uzlabot, izmantojot neatlaidību, piepūli, jaunu izaicinājumu uzņemšanos un mācīšanos no kļūdām. Mācot studentiem, ka viņu smadzenes spēj augt, viņi var justies pilnvaroti. Kerola S. Dveika saka: "Neveiksme ir informācija, mēs to apzīmējam kā neveiksmi, bet drīzāk tā ir:" Tas nedarbojās, es esmu problēmu risinātājs, un es izmēģināšu kaut ko citu. "" Ļaujot studentiem saprast ka neveiksmes un kļūdu pieļaušana ir būtiska mācību procesa sastāvdaļa un “smadzeņu palielināšana”, viņi būs pārliecinātāki par risku uzņemšanos un jaunu problēmu risināšanu. Kā saka Dweck, studenti iemācīsies "mīlēt izaicinājumus, ieinteresēt kļūdas, baudīt pūles un turpināt mācīties".
Skolotāji var vēlēties lasīt grāmatu, skatīties video vai izmantot citus mācību materiālus, kas māca par izaugsmes domāšanas jēdzienu. Pēc koncepcijas apspriešanas studenti izveidos T-diagrammu, kurā salīdzinās "Fiksētās domāšanas" un "Izaugsmes domāšanas" atribūtus un atšķirības .
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Gala termiņš:
Mērķis: izskaidrojiet atšķirību starp izaugsmes domāšanas veidu un fiksētu domāšanu.
Studentu instrukcijas:
Prasības: četri dažādi fiksētas domāšanas un izaugsmes domāšanas piemēri, izmantojot ilustrācijas un rakstus, kas skaidri parāda katru.
Izmantojiet pozitīvas, izaugsmi veicinošas frāzes, sniedzot atsauksmes un vadot diskusijas. Modelējiet valodu, kas uzsver pūles, stratēģijas un mācīšanos no kļūdām, lai palīdzētu skolēniem iekļaut izaugsmes domāšanas uzskatus.
Atzīstiet skolēnus par smago darbu un radošo problēmu risināšanu, ne tikai pareiziem atbildēm. Šis stiprina ideju, ka uzlabojumi nāk no pūlēm, ne tikai no dabas spējām.
Svētīiet kļūdas atklāti tās apspriežot un reflektējot kopā. Parādiet skolēniem, ka kļūdas ir dabiska mācīšanās sastāvdaļa un iespēja attīstīt smadzenes.
Vadiet skolēnus pie personīgu mācīšanās mērķu izvirzīšanas un to progresu pārbaudīšanas. Refleksija palīdz skolēniem redzēt izaugsmi laika gaitā un stiprina izturību, saskaroties ar izaicinājumiem.
Ieviesiet reālus piemērus no dzīves, kad cilvēki sasniedza panākumus ar neatlaidību. Apspriediet, kā viņi pārvarēja šķēršļus un kādas stratēģijas izmantoja, lai stiprinātu izaugsmes domāšanas spēku.
Izaugsmes domāšana nozīmē ticēt, ka ar pūlēm, mācīšanos un jaunu lietu izmēģināšanu jūs varat uzlabot savas spējas. Tas palīdz skolēniem redzēt kļūdas kā iespējas augt un kļūt stiprākiem mācībās.
Lai iemācītu izaugsmes domāšanu vidusskolēniem, apspriediet, kā pūles, neatlaidība un kļūdu mācīšanās palīdz mums uzlaboties. Izmantojiet aktivitātes, piemēram, T-shēmas, salīdzinot fiksētu un izaugsmes domāšanu, dalieties ar stāstiem un mudiniet skolēnus reflektēt par savu mācīšanās ceļu.
Fiksētas domāšanas piemēri: pamest pēc kļūdām, sakot „Es vienkārši neprotu matemātikā.“ Izaugsmes domāšanas piemēri: turpināt pie grūtiem uzdevumiem, sakot „Es varu uzlaboties ar praksi.“ Reālas klases situācijas palīdz skolēniem atpazīt atšķirības.
Mācīt izaugsmes domāšanu agri veido pozitīvu klases kultūru. Tas veicina skolēnus pieņemt izaicinājumus, mācīties no kļūdām un atbalstīt viens otru, sagatavojot viņus pilnvērtīgiem un attīstības pilniem gada soļiem.
Effective activities include T-Chart comparisons of mindsets, storytelling about famous failures, growth mindset journaling, and group discussions. Visual aids and creative assignments help students internalize the concept.