Stāsts par Eiropas un Ķīnas attiecībām 18. un 19. gadsimtā ir svarīgi saprast, it īpaši, kad to savieno ar notikumiem vēlāk gadsimtā. Ķīnas cīņas ļoti ambiciozās Eiropas rokās bija pamats mūsdienu attiecībām starp šiem reģioniem. Šajā nodarbībā studenti izveidos laika grafiku, kurā aprakstīts, kā Ķīna kļuva par Eiropas impērijas veidošanas upuri un kā viņi reaģēja.
Laika grafikam būtu jārisina šādi jautājumi:
Lai meklētu alternatīvu laika skalas izkārtojumam, aiciniet studentus izveidot laika skalas plakātu , ko iekļaut prezentācijā vai galerijas pastaigā. Šim uzdevumam varat pievienot vairāk nekā vienu veidni, lai studentiem būtu daudz iespēju un atbilstoši pielāgotu instrukcijas.
Paplašināta aktivitāte
Paplašiniet šo darbību, lūdzot studentus savienot Ķīnas iespējamo komunistiskās politiskās ideoloģijas pieņemšanu ar šīs laika līnijas notikumiem. Viņiem vajadzētu būt spējīgiem saprast, kā notikumi savienojas ar citiem, un pat tieši noteikt imperiālisma cēloņus un sekas komunisma pieņemšanā.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Studentu instrukcijas
Izveidojiet laika grafiku, kurā sīki aprakstīti galvenie notikumi, kas Ķīnā noved pie imperiālisma.
Veiciniet kritisko domāšanu, organizējot klases debate, kurā skolēni diskutē par imperiālisma pozitīvajiem un negatīvajiem efektiem Ķīnā. Šis pieejas veids palīdz skolēniem dziļāk iepazīt vēsturiskās perspektīvas, praktizējot cieņpilnu diskursu un pierādījumu balstītu argumentāciju.
Izvēlieties tēmas, kas rosina diskusiju, piemēram, “Vai ārvalstu iejaukšanās Ķīnā bija noderīga vai kaitīga?” vai “Vai imperiālisms paātrināja vai kavēja Ķīnas modernizāciju?” Skatītās tēmas palīdzēs skolēniem koncentrēties uz pētījumiem un viedokli.
Sadali skolēnus grupās, kas pārstāv dažādas skatījumus (piemēram, Qing amatpersonas, Eiropas tirgotāji, ķīniešu reformatori). Dalieties ar rakstiem, laika līnijām vai video, lai katra grupa varētu sagatavoties stipriem argumentiem. Lomas veicina iesaisti un empātiju pret vēstures figūrām.
Ieviesiet skaidrus laika ierobežojumus priekšlasījumiem, rebutāliem un noslēguma argumentiem. Godīgas vadlīnijas nodrošina, ka katram ir iespēja izteikt savu viedokli un diskusija paliek fokusēta.
Pēc diskusijas vadiet klases diskusiju vai īsu rakstu par to, kā imperiālisma mantojums joprojām ietekmē globālos sakarus šodien. Veiciniet skolēnus izdarīt sasaistes starp vēsturi un aktuālajiem notikumiem. Tas padziļina izpratni un aktualitāti.
The main events of imperialism in China included the Opium Wars, the Taiping Rebellion, the establishment of Spheres of Influence by foreign powers, and the Boxer Rebellion. These events had a lasting impact on China's sovereignty and future political changes.
The opium trade led to widespread addiction in China and economic imbalance, sparking the Opium Wars with Britain. These conflicts weakened China’s control, forced unequal treaties, and deepened foreign influence in the region.
A sphere of influence refers to a region where a foreign power had special economic and political privileges, often at the expense of China’s sovereignty. In the late 1800s, several European nations and Japan established these spheres in China.
To make an effective timeline, students should identify key events (like the Opium Wars, Taiping and Boxer Rebellions), briefly describe each event, and use visuals to illustrate impacts. Options include traditional timelines or creative poster presentations for gallery walks.
Imperialism led to social unrest, economic hardship, and weakened traditional authority in China. These conditions paved the way for new political ideas, including communism, as people sought solutions to foreign control and inequality.