Pirmās nodaļas romāns sīki dažādas lietas - fizisko, emocionālo, garīgo - ka karavīri līdzi visu savu ceļojumu Vjetnamā. Viņi veic ieročus, preces, suvenīrus atmiņai, cerības, sapņus, nožēlu un vainu. Lai studenti savienot ar šo ideju tālāku, tos pabeigt šo uzdevumu un izmantot montāžas Radītājs, lai ilustrētu savas idejas.
Es turpinu lelli, ka mana vecmāmiņa deva man, kad man bija seši. Viņa nomira pagājušajā gadā, un es garām viņai daudz. Esmu veikta šo lelli ar mani visur: uz atvaļinājumu, uz slimnīcu, kad man bija, ir mans papildinājums noņemtas, un mana Nana bērēm.
Pirmā lieta, kas man ir nepieciešams, lai saņemtu ar skolas dienā ir mans telefons. Es to izmantot manu skatīties, jo tas ir ciparu un vieglāk lasīt laiku ātri. Es arī izmantot to, lai saglabātu kontaktus ar saviem draugiem dienā un maniem vecākiem laikā. Man patīk fotografēt manu draugu pusdienas laikā, too.
Otra lieta, kas man ir nepieciešams, lai saņemtu ar skolas dienā ir mana mugursoma. Man nav tik daudz grāmatas vairs, jo mēs pārgājuši uz mācību grāmatas internetā, bet man joprojām ir mapes, dokumentus, pildspalvas, zīmuļi, un dažreiz paperback grāmatas veikt apkārt. Bez manā mugursomā, es būtu tik nesakārtota un atstāt lietas visā skolā.
Viens no atmiņas, kas ir ļoti svarīgi, lai man ir tad, kad man bija 8, mans labākais draugs Hannah pārcēlās uz māju blakus durvīm. Viņa atnāca uz manu pagalmu un teica hello, un es zināju uzreiz, ka mēs varētu iztikt. Man patīk atcerēties, jo tas padara mani laimīgu, un es atceros brīdi spilgti.
Vēl atmiņā, kas izceļas ar mani, kad es izpostītu mana mamma jaunu kleitu, ka viņa tikko nopircis mana tēva policista bumbu. Es vainoja to manu mazo brāli, kurš bija divi, un es zināju, ka nebūs iekļūt pārāk daudz nepatikšanas. Es joprojām jūtos vainīgs par to izdarīt, jo man būtu tikai teicis patiesību vietā.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Studentu norādījumi
Sāciet ar aicinājumu skolēniem dalīties ar saviem priekšmetiem, skolēnu lietām vai atmiņām ar partneri vai mazāku grupu. Veiciniet aktīvu klausīšanos un pieklājīgas atbildes, radot drošu vidi personīgo stāstu dalīšanai. Izmantojiet vadlīniju jautājumus, lai palīdzētu skolēniem saistīt šo priekšmetu vai atmiņu nozīmi ar savu identitāti, līdzīgi kā romāna rakstzīmju gadījumā. Šī darbība veicina empātiju un palīdz skolēniem atrast saikni starp literatūru un savu dzīvi.
Izskaidrojiet, ka dalīšanās ir brīvprātīga un visi stāsti ir vērtīgi. Uzsvērt konfidencialitātes un laipnības nozīmi klausoties vai atbildot uz klasesbiedru stāstiem. Noteiktie gaidījumi palīdz veidot atbalstošu klases kopienu un veicina patiesu līdzdalību.
Uzdojiet jautājumus, piemēram, "Kā šis priekšmets vai atmiņa veido tavu identitāti?" vai "Kāpēc cilvēki tur rokās noteiktus priekšmetus vai atmiņas?". Šie jautājumi rosina dziļāku domāšanu un palīdz skolēniem izveidot nozīmīgas saiknes ar tekstu un citiem.
Pēc diskusijas uzsvērt, kā skolēnu izvēles atbilst romāna karavīru pieredzēm. Pievērsieties atmiņu, identitātes un emocionālo slogu tēmām, lai stiprinātu literatūras analīzes prasmes un padarītu nodarbību aktuālāku.
Aiciniet skolēnus uzrakstīt īsu refleksiju par to, ko viņi ir iemācījušies, klausoties citus vai kā dalīšanās ir mainījusi viņu skatījumu uz dzīvi. Tas konsolidē zināšanas un veicina pārdomātu pašizpēti.
„Ko Tu ņem? nodarbība aicina skolēnus reflektēt un rakstīt par personīgiem priekšmetiem un atmiņām, kas ir īpaši nozīmīgas. Viņi apraksta šos priekšmetus, paskaidro to nozīmi un ilustrē savas idejas ar stāstījumu, sasaistot tos ar Tiem, ko nesa temām.
Aiciniet skolēnus rakstīt un ilustrēt priekšmetus un atmiņas, kas tiem ir nozīmīgas, atspoguļojot emocionālo un fizisko slodzi, kas aprakstīta Tiem, ko nesa. Tas personalizē romāna tēmas un padziļina skolēnu iesaisti.
Skolēni var izvēlēties priekšmetus kā ģimenes relikviju, draudzības rokassprādzi, īpašu T-kreklu vai kara medaļu. Galvenais ir, lai priekšmets būtu personiski nozīmīgs un saistīts ar atmiņām vai emocijām.
Stāstījuma veidne palīdz skolēniem vizuāli organizēt un izteikt savas stāstus, padarot abstraktas emocijas un personīgos saistījumus skaidrākus. Tas veicina radošumu un atbalsta vizuālos mācīšanās veidus, daloties ar pieredzi.
„Ko Tu ņem? nodarbība ir vispiemērotākā 9. un 10. klases skolēniem, bet to var adaptēt arī citām vidusskolas vecuma grupām, atkarībā no skolēnu nobrieduma un mācību satura prasībām.