Daudzas nodarbības par atomu struktūras sākas ar deklamēšana vēsturisko attīstību, kas noveda pie pašreizējās teorijas. Tā ir vērtīga pieredze skolēniem saprast, ka zinātniskie idejas laika gaitā, reaģējot uz jauniem un labākiem datiem. Izmantojot laika skalas izkārtojumu, studenti var uzzināt par galvenajiem atomu notikumiem un parādīt savas zināšanas.
Democritus bieži kredītā ar pirmo atomu teoriju, lai gan tas bija filozofiska doma bez pierādījumiem. Viņš arī kredītā, izmantojot vārdu "ATOMOS" (no kurām mēs saņemam mūsu vārdu atoms), lai aprakstītu nelielu vienību jautājumu, kas bija nesalaužams.
Tūkstošiem gadu vēlāk, John Dalton pabeigts zinātniskus eksperimentus, lai attīstītu savu atomu modeli ar pierādījumiem. Viņa teoriju iekļauts idejas ka atomi veido visu piedevu, ir nedalāms, un ka atomi elementu ir identiski.
JJ Thomson tiek kreditēts ar pierāda pirmo daļu Dalton teorija nepareizi, kad viņš atklāja elektronu, kā rezultātā viņa katodstaru caurule eksperimentu.
Ernests Rutherford vēlāk parādīja, ka lielākā daļa no masas, un visi pozitīvu lādiņu, atoma ir atrodams nelielā blīvu kodolu atoma, ko mēs saucam kodolu.
Niels Bohr pētīta atomu emisijas spektru, tiecoties labāk izprastu elektronu vienošanās atomiem. Viņš norādīja, ka elektroni pāriet uz orbītu, piemēram planētas ap sauli. Tas bija vēlāk konstatēts, ka ir pārāk konkrēts modelis, un tika uzstājām malā pašreizējā teoriju kvantu mehānika, kas ir balstīta uz matemātiku un apraksta varbūtību "fiksēšanas" elektronu.
Studenti var augšupielādēt attēlus no šiem zinātniekiem vai, atsevišķos gadījumos, to aprīkojumu, izmantojot Photos for Class . Tās var arī aprakstīt galvenās sasniegumi Katrā apraksta kastē, lai tik detalizētu vai vispārējo laika grafiku, kā tas ir noteikts līmenis ķīmijas viņi studē.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Izveidojiet laika grafiku, kurā sīki aprakstīti svarīgi notikumi un zinātnieki atomu modeļa vēsturē.
Uzlabojiet izpratni, ļaujot skolēniem fiziiski būvēt atomu modeļus, izmantojot vienkāršus materiālus. Šis interaktīvais paņēmiens palīdz nostiprināt abstraktās jēdzienus un padara atomu struktūru atmiņā paliekošu.
Vāciet tādus priekšmetus kā krāsainu māla, krelles, caurules un papīra šķīvjus. Šie lēti materiāli ir ideāli, lai pārstāvētu protonus, neitronus un elektronus jautrā, praktiskā veidā.
Uzdodiet katram skolēnam vai grupai elementu no periodiskās tabulas. Iedrošiniet viņus pētīt pareizo protonu, neitronu un elektron skaitu savā atomā.
Palīdziet skolēniem salikt kodolu un izkārtot elektronus slēģos, izmantojot viņu materiālus. Lūdziet viņiem skaidri atzīmēt katru daļu, lai to viegli identificētu un apspriestu.
Uzaiciniet skolēnus prezentēt savus modeļus un izskaidrot, ko katra daļa pārstāv. Vadiet refleksiju par to, kā modeļa būvēšana padziļināja viņu izpratni par atomu teoriju.
Atomu modeļa laika posms ir hronoloģisks pārskats par galvenajiem zinātniskajiem atklājumiem un teorijām par atomu struktūru. Tas ir svarīgi, jo tas palīdz skolēniem saprast, kā zinātniskās idejas mainās laika gaitā, balstoties uz jaunajiem pierādījumiem, ilustrējot zinātnes attīstību.
Galvenie zinātnieki ir Demokrīts (pirmā atomu teorija), Džons Daltons (pierādījumiem balstīts atomu modelis), Džejs Tomsons (elektrona atklāšana), Ernests Rūdersfords (nucleus atklāšana) un Niels Bohrs (elektronu orbītas).
Skolēni var veidot vizuālu laika līniju, izmantojot shēmas vai plakātus, kurā ir uzskaitīti zinātnieki un viņu atradumi secīgi. Jāiekļauj attēli (piemēram, zinātnieku fotogrāfijas vai iekārtas) un īsi apraksti katram notikumam, lai laika līnija būtu interesanta un informatīva.
Radoši veidi ietver laika līnijas posteru izveidi, galerijas pārvietošanos, digitālo stāstu veidošanu vai attēlu un aprakstu kombinēšanu. Izmantojot dažādas shēmas un ievietojot attiecīgas attēlus, tiek palielināta iesaistīšanās un izpratne.
Atomu modelis mainījās, jo jauni eksperimenti un dati apšaubīja iepriekšējās idejas. Katrs atklājums—piemēram, elektrons vai kodols—uzlaboja mūsu izpratni un parādīja, kā zinātne pielāgojas, kad rodas jauni pierādījumi.