Šajā nodarbībā studenti izveidos diagrammu, kurā norādīti dažādi elementu, savienojumu un maisījumu piemēri . Alternatīvi, dodiet studentiem piemēru sarakstu un lieciet viņiem ievietot vielu pareizajā kategorijā.
Elementi ir vielas, kas izgatavotas tikai no viena veida atomiem. Elementu piemēri ir zelts, hēlijs un dzelzs. Ņemiet vērā, ka tos uzskata par elementiem tikai tad, ja tie ir tīri. Mēdz sacīt, ka 24 g zelta gredzens ir izgatavots no elementa, jo visi atomi, kas veido gredzenu, ir zelta atomi. 12kt gredzens ir izgatavots no dažāda veida atomiem, tāpēc tiek uzskatīts, ka tas ir maisījums.
Savienojumi ir vielas, kas izgatavotas no divu vai vairāku atomu veidiem, kas ķīmiski saistīti. Šīs ķīmiskās saites apgrūtina savienojumu sadalīšanos. Savienojumus attēlo ar ķīmisku formulu. Ķīmiskā formula ļauj uzzināt, kāda veida atomi veido vielu un kādās attiecībās šie atomi ir atrodami. Piemēram, oglekļa dioksīdam ir ķīmiskā CO 2 formula, tas nozīmē, ka savienojums ir izgatavots no oglekļa un skābekļa atomiem proporcijā 1 ogleklis - 2 skābeklis. Citi savienojumu piemēri ir tīrs ūdens (H 2 O), galda sāls (NaCl) un metāns (CH 4 ).
Maisījumi ir vielas, kas izgatavotas no divu vai vairāku elementu vai savienojumu veidiem, kas nav ķīmiski saistīti. Tos vieglāk atdalīt nekā savienojumus. Maisījumi var būt cieta, šķidra vai gāze. Maisījumu piemēri ir jūras ūdens, gaiss un netīrumi. Atšķirībā no savienojumiem, kas veidojas ar fiksētu elementu attiecību, maisījumus var izgatavot ar mainīgām elementu vai savienojumu attiecībām.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Identificējiet scenārija elementu, savienojumu un maisījumu piemērus.
Iestatiet klases staciju ar dažādiem ikdienas priekšmetiem (piemēram, sāli, smilšu, ūdeni, monētām un cukuru). Ļaujiet skolēniem fiziski rūpīgi šķirot katru priekšmetu pa marķētiem traukiem kā „Elements“, „Savienojums“ vai „Maisījums“. Šī iesaista skolēnus un palīdz viņiem piemērot savas zināšanas konkrētā, atmiņā paliekošā veidā.
Rādiet skolēniem soli pa solim, kā noteikt, vai priekšmets ir elements, savienojums vai maisījums. Izskaidrojiet savu domu skaidri (piemēram, „Sāls satur gan nātriju, gan hloru — tas ir savienojums!“). Tas demonstrē procesu un nosaka skaidras gaidas.
Pāris skolēnu ļauj sadarboties rūšojot priekšmetus. Mudiniet viņus paskaidrot savas izvēles ar pierādījumiem no tā, ko viņi ir iemācījušies. Šī veicina komunikāciju un padziļina izpratni.
Lūdziet skolēniem pamatot savu rūšošanu ar vismaz vienu iemeslu katram priekšmetam. Piemēram, „Mēs cukuru ievietojām savienojumos, jo tas sastāv no oglekļa, ūdeņraža un skābekļa, kas ir sasaistīti kopā.“ Šis veicina kritisko domāšanu un zinātnisko terminoloģiju.
Pārskatiet rezultātus kā klase. Iedrošiniet pārus dalīties ar savu domāšanu, novērst nepareizas idejas un uzsvērt galvenās atziņas. Tas palīdz nostiprināt mācīšanos un ļauj skolēniem redzēt vairākus pieejas veidus uzdevumam.
Elementi ir tīras vielas, kas sastāv no viena veida atoma. Savienojumi ir sastāvējuši no diviem vai vairāk veidiem atomu, kas ir ķīmiskā veidā saistīti, bet maisījumi sastāv no elementiem vai savienojumiem, kas ir fiziski sajaukti, bet nav ķīmiski saistīti.
Vadiet skolēnus pētīt un uzrakstīt trīs piemērus katram: elementiem (piemēram, zelts vai helijs), savienojumiem (piemēram, ūdens vai sāls) un maisījumiem (piemēram, gaiss vai jūras ūdens). Ļaujiet viņiem izveidot shēmu vai stāstījumu, lai organizētu un vizualizētu savus secinājumus.
Bieži sastopami piemēri ir elementi: zelts, dzelzs, helijs; savienojumi: ūdens (H2O), sāls (NaCl), oglekļa dioksīds (CO2); maisījumi: gaiss, jūras ūdens, augs.
Savienojumi ir savienoti ar ķīmiskajām saitēm, tāpēc tos ir grūtāk sadalīt. Maisījumus var atdalīt vieglāk, jo to sastāvdaļas nav ķīmiski saistītas.
Izveidojiet skolēniem tabulu ar kolonnām elementiem, savienojumiem un maisījumiem. Ļaujiet viņiem pētīt vai domāt par piemēriem, atrast attēlus un klasificēt katru vielu. Šī vizuālā aktivitāte stiprina izpratni un klasifikācijas prasmes.