Storyboarding ir lielisks veids, kā koncentrēties uz literāro konfliktu veidiem. Palūdziet saviem studentiem izvēlēties katra literārā konflikta piemēru un attēlot viņus, izmantojot sižetu veidotāju.
Sižetā ir vizuāli jāatspoguļo katra konflikta piemērs kopā ar ainas skaidrojumu un to, kā tas atbilst konkrētajai konflikta kategorijai. “Millera stāstā” ir divas atsevišķas sižeta līnijas. Ļaujiet saviem skolēniem izsekot vienam vai abiem!
Absolons nolemj atriebties Alisounam par to, ka viņa izbāza viņas aizmuguri pa logu, nevis muti, lai viņš skūpstītos. Viņš dodas pēc karstā pokera.
Alisoun nelabprāt sāk krāpt savu vīru Džonu ar Nikolaju.
Pēc tam, kad Alisons un Nikolajs bija padarījuši par cuckold un iekrituši “otro plūdu” shēmā, Džonu apsmej viņa kaimiņi, pilsētnieki, kā arī Alisoun un Nicholas par naivumu un muļķību.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Izveidot maketu, kas parāda vismaz trīs veidu literāro konflikta vienā no Canterbury Tales.
Veiciniet klases iesaisti, sadalot skolēnus mazās grupās un piešķirot katrai grupai dažāda veida literāro konflikti no “Milleres stāsta”. Katra grupa diskutēs, analizēs un prezentēs savu konfliktu, izmantojot piemērus no teksta. Šī pieeja veicina kritisko domāšanu, komandas darbu un dziļāku literāro jēdzienu izpratni.
Organizējiet skolēnus grupās un piešķiriet katrai konkrētu konflikta tipu, piemēram, Personāža pret Personāžu vai Personāža pret Sabiedrību. Definējiet katru konfliktiem raksturīgo tipu, lai skolēni zinātu, ko meklēt stāstā un varētu koncentrēties uz analīzi.
Norādiet grupām atrodēt fragmentus tekstā, kas ilustrē viņu piešķirto konfliktu. Veiciniet skolēnus izmantot tiešus citātus vai parafrāzes svarīgās ainas, nodrošinot, ka viņu analīze ir balstīta uz stāstu.
Rosiniet skolēnus apspriest, kā konflikts ietekmē varoņus un kopējo sižetu. Uzdodiet vadlīniju jautājumus, piemēram: Kā šis konflikts virza stāstu uz priekšu? Kādas izvēles pieņem varoņi?
Aiciniet katru grupu prezentēt savu konflikti analīzi klasei, izmantojot vizuālos materiālus vai īsas izrādes, ja iespējams. Veiciniet klasesbiedrus, uzdodot jautājumus vai pievienojot ieskatus, radot interaktīvu un atbalstošu mācību vidi.
'Malkas stāsts' ietver vairākus literāro konfliktu veidus, tostarp Četrinieks pret cilvēku (Absolona atriebība pret Alisoun), Četrinieks pret sevi (Alisoun iekšējā cīņa par nodevību) un Četrinieks pret sabiedrību (Džons, ko pilsētas iedzīvotāji apsmēja). Šie konflikti veido sižetu un rakstzīmju attīstību.
Skolēni var izmantot stāstu veidotāju, lai vizuāli attēlotu ainas ar dažādiem konfliktiem no 'Malkas stāsta'. Katrs jāattēlo konflikts, to klasificēt (piemēram, Raksturs pret raksturu) un sniegt īsu aprakstu, kā aina atbilst konkrētajam konflikta veidam.
Piemērs Četrinieks pret sevi konfliktam ir, kad Alisoun jūt nevēlēšanos un iekšēju konfliktu par romāna uzsākšanu ar Nikolu, parādot viņas iekšējo cīņu pirms lēmuma pārkāpt solījumus un krāpt savu vīru Džonu.
Literāro konfliktu izpratne palīdz skolēniem analizēt rakstzīmju motivāciju, sižeta gaitu un tēmas. Tas veicina dziļāku lasīšanu un kritisko domāšanu, padarot 'Malkas stāstu' interesantāku un nozīmīgāku klasē.
Izmantojiet vizuālus līdzekļus, piemēram, stāstījuma veidotājus, sasaistiet konfliktus ar skolēnu pieredzi, skaidri klasificējiet konfliktus (piemēram, Raksturs pret sabiedrību) un mudiniet skolēnus identificēt un apspriest dažādus konfliktu veidus pazīstamās stāstos, piemēram, 'Malkas stāstā'.