Neptūns ir visplašākā mūsu Saules sistēmas planēta no Saules un tai ir trešā lielākā masa. Tas ir otrais no ledus giganta planētām, nosauktas pēc romiešu jumta dieviem. Tā bija pirmā planēta, kas netika atklāta empīriski.
Neptūna ir astotā un tālākā planēta no saules. Pirms Zemes orbītā Sun aizņem Neptūns 165 Zemes gadus. Neptūns ir tikko pabeigis vienu orbitu kopš tā atklāšanas. Neputnu atmosfēras ārējās daļas ir ārkārtīgi aukstas, no -35 ° C (-391 ° F) dēļ attālumam no Saules. Pat ja tas saņem no Saules mazu enerģijas daudzumu salīdzinājumā ar citām planētām, kas ir tuvāk mūsu zvaigznei, tai ir vislielākais vējš. Līdz ar Plutona atklāšanu 1930. gadā, Neptūns kļuva par otro visvairāk no Saules planētas. 2006. gadā Plutons tika pārkategorizēts kā pundura planēta, kas nozīmē, ka Neptūns varētu atkal saukt savu nosaukumu par vistālāko planētu no Saules.
Neptūns ir otrā planeta (pirmā ir Urāna) ledus milži. Tās sastāvs ir līdzīgs Uranam. Tiek uzskatīts, ka gan urāns, gan Neptūna iegūst zilo krāsu no metāna augšējā atmosfērā. Tomēr Neptūns ir daudz dziļāks zilā krāsā, un zinātnieki nav pārliecināti par to, kas vēl varētu būt atmosfērā, lai radītu šo krāsu atšķirību.
Neptūns ir neredzams ar neapbruņotu aci; to var apskatīt tikai, izmantojot teleskopu. To pirmo reizi atklāja Berlīnes observatorijā 1846. gadā pēc matemātiskās prognozes. Tas padara to par vienīgo planētu, kas nav atklāta empīriski. Galileo to bija novērojuši 1612. gadā, bet nepareizi to noteica kā fiksētu zvaigzni. Planēta ir nosaukta pēc Romas jūras dievības.
1989. gadā Voyager 2 tuvojās planētam. Tās detalizētie novērojumi palīdzēja izmērīt planētas masu, kas tika aprēķināta par 0,5% mazāk nekā iepriekš prognozēts.