Mēs visi sapņojam par pilnību: rūpīgi slīpētu olimpiskā sportista fizisko sagatavotību un prasmes; perfektu ģimenes maltīti, kā Normana Rokvela gleznā; perfekti harmonisku sabiedrību, kurā visi laimīgi dzīvo savu dzīvi. Taču pilnībai ir sava cena, un tā vienmēr paliek nesasniedzama. Šī pretruna ir tikai viens no iemesliem, kāpēc distopijas ir aizrāvušas visu vecumu lasītājus. Utopijas ideja, kas pretstatīta skarbajai realitātei, ka tā nekad nevar pastāvēt, rada saistošu vidi sociāliem komentāriem un kritikai.
Iepazīstinot skolēnus ar vairāku žanru lasīšanu, ir svarīgi, lai viņi izprastu autora izmantotos modeļus un nianses. Kas atšķir distopisko daiļliteratūru no eposa vai lugas? Šajā stundu plānā jūs atradīsiet distopijas elementus, distopiskās literatūras raksturlielumus un veidus, kā mācīt terminoloģiju, vienlaikus mudinot skolēnus veidot jautrus stāstu plānus par šo koncepciju.
(Tas sāks 2 nedēļu bezmaksas izmēģinājuma versiju - kredītkartes nav nepieciešamas)
Vārdu “utopija” izdomāja sers Tomass Mors savai grāmatai par ideāli organizētu sabiedrību. Tas ir cēlies no grieķu valodas vārda “topos” , kas nozīmē “vieta”. Priedēklis ir apzināti daudznozīmīgs; grieķu valodā priedēklis “ou-” nozīmē “ne”, savukārt priedēklis “eu-” nozīmē “labs”. Tātad utopija var būt gan “laba vieta”, gan “nevieta”; iedomāta vieta.
Viena no vecākajām reģistrētajām un visplašāk zināmajām utopijām ir Ēdenes dārzs. Utopija ir ideāla sabiedrība, kurā viss ir ideāli organizēts un iedzīvotāji laimīgi dzīvo savu dzīvi.
Definējiet distopiju kā utopijas pretstatu, lietojot priedēkli dis- , kas no grieķu valodas nozīmē “slikts”. Tā ir nepilnīga, disfunkcionāla un nevēlama sabiedrība. Literatūrā šie divi termini bieži vien sakrīt. Daudzas distopijas sākumā izskatās idilliskas, taču stāsta gaitā atklājas to patiesā daba: draudīga un nepilnīga.
Dažas distopijas ir mežonīgas tuksneša tuksneša zemes, tukšas no augiem un piepildītas ar beztiesiskiem bandītiem un karavadoņiem. Šāda veida distopijas tomēr bieži netiek jauktas ar utopiju; patiesi bīstamās distopijas ir tās, kas virspusēji šķiet perfektas, bet slepeni ir briesmīgas.
Šeit ir tik bieži sastopami šo "totalitāro" distopiju elementi:
| Elements | Apraksts |
|---|---|
| Cilvēkiem ir ierobežota iespēja patstāvīgi domāt un rīkoties | Cilvēki nevar brīvi izdarīt savas izvēles dzīvē, valdība to dara viņu vietā. |
| Valdība, kas ir pie varas, bieži vien ir represīva | Apspiedoša valdība bieži ir valdonīga, pastāvīgi uzrauga savu tautu, ievieš komandantstundas, īsteno militāru kontroli un apspiež savu tautu. |
| Darbības vide bieži ir futūristiska vai izdomātā Visumā. | Darbība bieži vien notiek nākotnē vai izdomātā Visumā pēc milzīga kara vai katastrofas. Tas palīdz izskaidrot atšķirīgo sabiedrības struktūru un pamatot valdības varu. |
| Satur atbilstības vai ārkārtējas vienlīdzības elementus | Cilvēki ir spiesti būt ļoti līdzīgiem un pielāgoties valdības noteiktajiem noteikumiem un cerībām. |
| Valdība attēlo savu sabiedrību kā utopiju | Viņi izmanto propagandu un smalkas manipulācijas, lai maldinātu savus cilvēkus, liekot viņiem noticēt, ka viss ir perfekti. |
| Galvenais varonis vēlas atgriezt cilvēkus ierastajā dzīvesveidā. | Galvenajam varonim uz brīdi atnāk skaidrība, un viņš apzinās sabiedrības problēmas. Viņš cenšas kaut ko mainīt, lai "atbrīvotu tautu". |
(Tas sāks 2 nedēļu bezmaksas izmēģinājuma versiju - kredītkartes nav nepieciešamas)
(Tas sāks 2 nedēļu bezmaksas izmēģinājuma versiju - kredītkartes nav nepieciešamas)
Lai gan šo stundu var izmantot daudzās klasēs, tālāk ir norādīti 8. klases kopīgie pamatstandarti (Common Core State Standards). Lūdzu, skatiet savas kopīgās pamatstandartu sadaļas, lai atrastu pareizās, klasei atbilstošās daļas.
Studenti spēs definēt distopiju un utopiju. Viņi arī sapratīs, kā šis žanrs atšķiras no citiem literatūras žanriem.
Pirms lasīt romānu ar distopisku pasauli, pārskatiet kopā ar skolēniem šī žanra definīciju un kopīgos elementus. Ir lietderīgi, ja skolēni salīdzina un pretstata utopijas un distopijas nozīmi. Lieciet skolēniem padomāt par filmām ar distopijas un utopijas elementiem un sarīkojiet diskusiju par tām klasē. Saraksta izveide ir lielisks stimuls, lai viņi sāktu. Viņi varētu arī izveidot scenāriju, kurā salīdzinātas un pretstatītas divas filmas vai distopija un utopija.
Kamēr skolēni lasa vai pēc lasīšanas pabeigšanas palūdziet viņiem izveidot scenāriju, kurā parādīti distopijas galvenie elementi. Tas var ietvert varoņus, vidi, tiešus citātus un katra elementa skaidrojumus.
Apskatiet šīs distopijas aktivitātes no mūsu ceļvežiem par "Mušu pavēlnieku" , "Devēju" un "1984".
Sižetu kartes var izmantot, lai vizuāli attēlotu galvenās distopiskās literatūras tēmas un jēdzienus, piemēram, atbilstību, valdības kontroli un tehnoloģiju briesmas. Izveidojot kartīšu sēriju, kas attēlo dažādas ainas vai momentus distopiskā stāstā, skolēni var analizēt, kā šīs tēmas tiek pasniegtas, un attīstīt dziļāku izpratni par autora vēstījumu.
Veidojot sižeta kartītes distopiskās literatūras stundām, ir svarīgi koncentrēties uz galvenajiem mirkļiem vai ainām, kas ilustrē stāsta tēmas un idejas. Izmantojiet attēlus vai simbolus, kas rada iespaidu un palīdz nodot stāsta noskaņu un atmosfēru. Turklāt apsveriet stāsta tempu un to, kā sižeta kartīšu izmantošana var palīdzēt sadalīt stāstījumu mazākās, vieglāk pārvaldāmās daļās.
Distopiskā literatūra mūsdienās ir aktuāla, jo tā ļauj mums izpētīt svarīgus reālās dzīves jautājumus, piemēram, valdības kontroli, sociālo taisnīgumu un tehnoloģiju radītās briesmas. Izmantojot distopisko literatūru kā mācību līdzekli, skolēni var attīstīt dziļāku izpratni par šiem jautājumiem un vairāk iesaistīties apkārtējā pasaulē. Turklāt distopiskās literatūras studēšana var palīdzēt studentiem attīstīt kritiskās domāšanas prasmes un labāk apzināties noteiktu darbību vai politikas iespējamās sekas.
Stāsta kartītes var izmantot, lai mudinātu skolēnus analizēt distopiskā stāsta stāstījuma struktūru, identificējot galvenos sižeta punktus un to, kā tie ir saistīti ar stāsta tēmām un vēstījumu. Izveidojot savas storyboard kartītes, skolēni ir spiesti kritiski domāt par stāstu un apsvērt, kā dažādi elementi sader kopā.