Kad Lauku fermā piedzimst sivēnu metiens, Paparde Arable ir satriekta, dzirdot, ka viņas tēvs plāno “likvidēt” metiena sēnīti. Steidzoties aizstāvēt cūku, Fērna pārliecina savu tēvu, ka cūka nevar nepiedzimt maza, un pārliecina viņu saudzēt sivēna dzīvību. Paparde paceļ sivēnu uz pudeles un nosauc viņu par Vilburu. Viņi ātri kļūst nešķirami. Papardes tēvs zina, ka Vilburs galu galā būs jānokauj gaļas iegūšanai, tāpēc, tiklīdz Vilburs būs pietiekami stiprs, viņš pārdod viņu Fernas onkulim Cukermana kungam.
Fernā Ferna apmeklē Vilburu, cik bieži vien var, bet viņš kļūst vientuļš. Vilburs, sociālā cūka, kāds viņš ir, mēģina sadraudzēties ar citiem kūts pagalma dzīvniekiem. Komiskā dzīvnieku grupa māca naivai cūkai pasaules ceļus. Drīz viņš savu vissvarīgāko draugu Šarloti padara par zirnekli. Viņai ātri vien iepatīkas Vilburs, un viņu draudzība sāk augt.
Vilburs izbauda dzīvi kūtī, līdz vecā aita pastāsta Vilburam savu likteni. Zemnieks Cukermans, iespējams, līdz Ziemassvētkiem nokausēs Vilburu gaļai. Vilburs nekavējoties satraucas un jūt, ka viņa dzīve ir beigusies, līdz Šarlote izdomā plānu. Gudrais zirneklis savā tīmeklī sāk griezt ziņojumus, piemēram, "dažā cūka", "briesmīgi" un "spoguļojošs". Cukermana kungs ir pārsteigts un sāk saprast, ka viņam varētu būt patiesi īpaša cūka. Cilvēki no visas pasaules ierodas, lai redzētu Cukermana slaveno cūku, un lietas sāk meklēt Vilburu.
Cukermana kungs piedalās Vilbura konkursā štata gadatirgū. Vilburs pārliecina Šarloti ierasties viņam līdzi, un viņi piedzīvo pēdējo slavas brīdi. Šarlote pārspēj sevi, savā tīmeklī ierakstot “pazemīgs”, kas ir ideāls vārds Vilburam. Neviens nevar noliegt, ka Vilburs ir viena īpaša cūka, un viņš iegūst galveno balvu. Šarlote un Vilbērs beidzot var būt mierīgi, zinot, ka viņš ir izrādījies pārāk īpašs, lai viņu pārvērstu par bekonu.
Gadatirgū Šarlote kļūst arvien vājāka. Viņai ir pienācis laiks iepīt olu maisiņu, un viņa nedomā, ka atgriezīsies fermā. Ar žurkas Templtona palīdzību Vilburam izdodas nogādāt olu maisiņu atpakaļ uz fermu un izglābt visus Šarlotes bērnus. Diemžēl Šarlote mirst gadatirgus laukumā, bet Vilbēra tiek mierināta, gaidot, kad nākamajā pavasarī izšķilsies viņas bērni. Drīz vien olas izšķiļas, un daudzas no tām atstāj, lai grieztu savus tīklus. Sirsnīgais stāsts beidzas, kad trīs Šarlotes meitas, kuras ir iecienījuši Vilburu, nolemj palikt un uzturēt viņam kompāniju šķūnī.
