Iepriekš redzamajā scenārijā Dereks ceļo pa visu savu pilsētu un mājām. Ceļojumos viņš atrod daudz dažādu priekšmetu, kas izskatās aizdomīgi, piemēram, konusi, klucīši, prizmas, lodes, cilindri un piramīdas . Lieciet studentiem noteikt priekšmetu un tā ģeometrisko vienādojumu. Ievērojiet, ka dažiem attēliem ir skeleta “cietās vietas” vai tie nav patiesi matemātiski skaitļi noapaļotu malu vai virsotņu dēļ. Piemēri nav perfekti, taču studenti var gūt priekšstatu un atpazīt formas un cietās vietas ap tām. Katrā attēlā ir vismaz viens cietais elements, kas ir viegli atpazīstams. Ir arī skaitļi, kas ir sakrauti, apvienoti vai atkārtoti. Palūdziet studentus ļoti uzmanīgi paskatīties!
Pēc tam palūdziet studentiem izveidot savu scenāriju, kur viņi vai Dereks dodas uz citām vietām un redz dažādas ģeometriskas cietvielas. Katram scenārijam vai katrai šūnai piešķiriet noteiktu skaitu saliktu formu. Studenti var neatzīt mājas piecstūra prizmu, bet tā vietā var atpazīt trīsstūrveida prizmu virs taisnstūra prizmas. Ja ir kāds priekšmets, kuru viņi vēlas iekļaut savā scenogrāfijā, bet nevar atrast, iespējams, viņi to var izgatavot ar dažādām formām un figūrām!
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Studentu instrukcijas
Izveidojiet scenāriju, kurā jūs vai kāds cits varonis apmeklē dažāda veida vietas. Šajās vietās pievienojiet objektus, kas ir ģeometriskas cietvielas (piemēram, sfēras, kubus un prizmas).
Ieviesiet reālus priekšmetus, piemēram, blokus, skārdenes un bumbas, klasē, lai skolēni varētu taustīt un pētīt. Fizisko formu pārvaldīšana palīdz skolēniem saistīt abstraktus jēdzienus ar ikdienas dzīvē sastopamiem piemēriem.
Veiciniet skolēnus analizēt ikdienas priekšmetus, identificējot un nosaucot katru vienkāršo cietu formu, kas veido sastāvošo objektu. Šī stratēģija stiprina viņu ģeometrisko vārdu krājumu un vizualizācijas prasmes.
Vadiet sarunu, kur skolēni apraksta priekšmetus, ko viņi redz mājās, skolā vai ārpusē, un dalās, kā šie priekšmeti ir būvēti no vairākām formām. Tas veicina sadarbību un dziļāku sastāvējošo struktūru izpratni.
Ļaujiet skolēniem izstrādāt un zīmēt savus sarežģītos priekšmetus vai struktūras, sajaucot pamatformu. Tas veicina radošumu un nostiprina izpratni par to, kā ģeometriskās formas veido sastāvētās figūras.
Lūdziet skolēniem uzzīmēt priekšmetu, ko viņi šodien redzēja, un marķēt tajā esošās ģeometriskās formas. Tas sniedz tūlītēju atgriezenisko saiti par viņu spēju identificēt un sadalīt sastāvētās formas.
Sarežģītas formas reālajā dzīvē ir objekti, kas izveidoti apvienojot divus vai vairākus pamata ģeometriskus cietos ķermeņus, piemēram, kubus, cilindrus, konus un piramīdas. Ikdienas priekšmeti, piemēram, mājas, spēļu laukuma iekārtas un mēbeles, bieži atbilst šīm apvienotajām formām.
Veiciniet skolēnus novērot priekšmetus apkārt un salīdzināt tos ar pamata ģeometriskajiem ķermeņiem, piemēram, sfērām vai piramīdām. Lūdziet viņiem raksturot, kādas formas viņi redz un kur tās parādās, pat ja priekšmeti nav ideāli matemātiski modeļi.
Ļaujiet skolēniem izveidot stāstu plāksni, kurā varonis apmeklē dažātas vietas un atrod priekšmetus, kas izgatavoti no ģeometriskajiem ķermeņiem. Skolēni var ilustrēt katru ainu un atzīmēt atrastās formas, padarot mācīšanos interaktīvu un radošu.
Daudzi reālajā pasaulē esošie priekšmeti ir apaļi malēj, izliekta virsmas vai ar nepilnībām, kas tos atšķir no ideālām matemātiskām formām. Šo līdzību atpazīšana joprojām palīdz skolēniem attīstīt telpisko domāšanu un sasaistīt matemātiku ar savu vidi.
Skolēni var izveidot modeļus, apvienojot pamata formas, piemēram, kubus, konusus un piramīdas, ar mākslas materiāliem vai digitālajiem rīkiem. Šī praktiskā pieeja stiprina izpratni par to, kā sarežģītas formas veidojas no vienkāršākiem ķermeņiem.