Ķīmiskās izmaiņās veidojas jaunas vielas. Šī ir galvenā atšķirība starp ķīmiskajām un fizikālajām izmaiņām. Studentiem būs jāzina indikatori par to, vai ir notikusi ķīmiska reakcija. Šajā nodarbībā studenti izveidos zirnekļa karti, kas identificēs un ilustrēs ķīmisko izmaiņu pazīmes.
Krāsas izmaiņas ir pazīme, ka varētu notikt ķīmiskas izmaiņas. Kā reakcija, kas izraisa krāsas maiņu, piemērs ir dzelzs rūsēšana. Šajā reakcijā dzelzs reaģē ar skābekli ūdens klātbūtnē. Veidojošais dzelzs oksīds ir oranžā / brūnā krāsā, kas atšķiras no dzelzs pelēkā metāla krāsas.
Ja tiek ražota gāze, tad ir notikusi ķīmiska reakcija. Skaidra pazīme tam ir burbuļi šķidrumā. To nedrīkst sajaukt ar vārīšanu, jo vārīšana ir fiziskas izmaiņas.
Temperatūras izmaiņas, vai nu paaugstināšanās, vai pazemināšanās, var norādīt uz ķīmiskas reakcijas iestāšanos. Kad enerģija tiek atbrīvota, reakciju var raksturot kā eksotermisku. Kad tiek uzņemta enerģija, reakciju var raksturot kā endotermisku.
Dažreiz, apvienojot divus šķidrumus, var veidoties cieta viela. Šī cietā viela ir zināma kā nogulsnes un var nokrist apakšā vai var padarīt iepriekš dzidru šķidrumu duļķainu.
Ja pēc reakcijas ir manāma smaka, tas varētu liecināt par notikušām ķīmiskām izmaiņām. Piemērs tam ir piens, kas kļūst skābs.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Izveidojiet zirnekļa karti par ķīmisko izmaiņu rādītājiem.
Iesaistiet skolēnus, ļaujot viņiem tieši redzēt ķīmisko pārmaiņu indikatorus ar drošiem, viegli uzstādāmiem eksperimentiem. Praktiskas aktivitātes palīdz skolēniem sasaistīt teoriju ar reālo pasauli, padarot mācīšanos atmiņā paliekošu un nozīmīgu.
Izmantojiet ērtas pieejamas lietas, piemēram, etiķi, cepamo sodu, tērauda vatu, citronu sulu vai pienu. Zināmu materiālu savākšana padara uzstādīšanu vienkāršu un samazina klases izmaksas.
Rādiet krāsas maiņu ar rūdošo tērauda vatu etiķī, gāzes veidošanos ar cepamo sodu un etiķi, temperatūras izmaiņas ar reakciju starp cepamo sodu un kalcija hlorīdu, nogulsnēšanos ar Epsom sāls un trauku mazgāšanas līdzekļa sajaukšanu, un smakas maiņu ļaujot pienam skābēt. Piešķiriet grupām dažādus indikatorus aktivitātei.
Veiciniet rūpīgu novērošanu par izmaiņām, piemēram, jaunām smaržām, burbulīšiem, krāsas maiņu vai temperatūras starpībām. Lūdziet skolēniem pierakstīt savus novērojumus zinātniskajos pierakstos vai darba lapās.
Uzdodiet skolēniem dalīties ar to, ko viņi ir pamanījuši un saistīt savus rezultātus ar apspriesto indikatoru. Skaidrojiet maldinošās pārliecības un stipriniet izpratni par to, kā katrs eksperiments demonstrē konkrētu ķīmiskās pārmaiņas indikatoru.
Ķīmiskās pārmaiņas indikatoriem ir krāsas maiņa, gāzes veidošanās (burbuļi), temperatūras izmaiņas (enerģijas izdalīšanās vai uzsūkšanās), nokrišņu veidošanās (cietas vielas) un pamanāma aromāta. Šie signāli palīdz skolēniem identificēt, kad reakcijas laikā ir veidojusies jauna viela.
Ķīmiskā pārmaiņa rada jaunas vielas ar atšķirīgām īpašībām, bet fiziskā pārmaiņa tikai maina materiāla izskatu vai stāvokli, nemainot tā identitāti. Piemēram, rūsēšana ir ķīmiska, bet ledus kušana ir fiziska.
Ļaujiet skolēniem izveidot zirnekļa karti, kas identificē, ilustrē un apraksta ķīmiskās pārmaiņas pazīmes — piemēram, krāsas maiņu, gāzes veidošanos, temperatūras izmaiņas, nokrišņu veidošanos un aromātu. Šis vizuālais rīks palīdz nostiprināt mācīšanos.
Krāsas maiņa bieži nozīmē, ka ir veidojusies jauna viela ar atšķirīgām īpašībām, kas ir galvenais ķīmiskās reakcijas signāls. Piemēram, rūdījot dzelzi, tas mainās no pelēka uz oranži brūnu, veidojoties dzelzs oksīdam.
Gāzes burbuli no ķīmiskas pārmaiņas parādās reakcijas laikā un norāda, ka veidojas jauna viela, piemēram, burbuļošana, sajaucot etiķi ar sodu. Vārīšanās ir fiziska pārmaiņa, ko izraisa šķidruma uzkaršana, nevis jaunas vielas veidošanās.