Skolēniem ir noderīgi izprast matērijas stāvokļa īpašības, pirms viņi stundā nonāk pārāk tālu. Šī aktivitāte ļauj iegūt perfektu ievadrunu vai pat apkopojošu novērtējumu, lai redzētu, cik daudz studentu ir iemācījušies. Studenti izveidos diagrammu, kurā parādīti daļiņu modeļi katram matērijas stāvoklim . Viņiem noteikti jāietver katra matērijas stāvokļa īpašības.
Šī ir lieliska iespēja pārrunāt ar studentiem to, kas notiek, kad daļiņu sistēmai tiek pievienota siltumenerģija vai noņemta siltumenerģija. Studenti to var saistīt ar daļiņu kinētisko enerģiju, daļiņu kustību un sistēmas temperatūru.
Šo darbību var viegli diferencēt, lai tā būtu pieejamāka plašam studentu lokam. Ar šo uzdevumu saistītā veidne ir vienkārša T-diagramma. Lai padarītu šo darbību pieejamāku, kā sākumpunktu izmantojiet iepriekš pabeigto piemēru. Noņemiet kolonnas, lai studentiem būtu jāizveido daļiņu izvietojums katram matērijas stāvoklim vai pat vienkārši jānāk klajā ar cietām vielām, šķidrumiem un gāzēm. Mainiet resursus, lai tie vislabāk atbilstu jūsu studentu vajadzībām.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Izveidojiet T-diagrammu, kas matērijas stāvokļiem atbilst to daļiņu izvietojumam un īpašībām.
Savāciet parastus priekšmetus, piemēram, ledu kubiņus, ūdeni un tējkannu. Parādiet skolēniem, kā siltums izraisa ledu izkusu un ūdens vārīšanos, vizuāli demonstrējot katru stāvokļa izmaiņu. Šis vizuālais pieejas veids palīdz skolēniem saprast abstraktus jēdzienus, novērojot tos darbībā.
Pirms sākuma aiciniet skolēnus uzminēt, kas notiks, ja tiks pievienots vai noņemts siltums. Rosiniet viņus izmantot vārdus kā ciets, šķidrs un gāzveidīgs. Tas veicina iesaisti un palīdz novērtēt viņu iepriekšējās zināšanas.
Rosiniet skolēnus aprakstīt, ko viņi redz, kad cietas vielas kūst, šķidrumi vārās vai gāzes kondensējas. Saistiet novērojumus ar daļiņu kustību, uzsverot atšķirības starp stāvokļiem. Tas sasaista reālas pārmaiņas ar zinātniskajiem jēdzieniem.
Vadiet klases sarunu par to, kā pievienojot vai noņemot siltumu mainās daļiņu ātrums un izvietojums. Uzdodiet skolēniem, lai paskaidro, kāpēc cietas vielas kūst vai šķidrumi sasalst, stiprinot saikni starp enerģiju un stāvokļa izmaiņām.
Atļaujiet skolēniem zīmēt shēmas un rakstīt par to, ko viņi novērojuši pēc katras demonstrācijas. Šis veicina izpratni un nodrošina atsauci nākotnes stundām.
Cietie ir ar fiksētu formu un tilpumu, un to daļiņas ir cieši sakļautas. Šķidrie ieņem to trauka formu, tiem ir noteikts tilpums, un daļiņas var brīvi kustēties viena pret otru. Gāzes nav ar fiksētu formu vai tilpumu, un to daļiņas brīvi un ātri kustas.
Izmantojiet T-diagrammu, lai palīdzētu skolēniem salīdzināt materiāla stāvokļus. Atzīmējiet kolonnas ar "Stāvoklis", "Kārtojums" un "Īpašības". Skolēni var zīmēt daļiņu modeļus un rakstīt aprakstus katram stāvoklim, padarot atšķirības skaidras un vizuālas.
Kad pievieno siltuma enerģiju, daļiņas kustas ātrāk, iespējams, mainot cietu materiālu šķidrumā vai šķidrumu gāzē. Kad noņem siltuma enerģiju, daļiņas palēninās, un viela var mainīties no gāzes uz šķidrumu vai no šķidruma uz cietu formu.
Cietās vielas nesplūst viegli un ir grūti saspiežamas, jo daļiņas ir cieši sakļautas. Šķidras vielas plūst viegli, bet joprojām ir grūti saspiežamas. Gāzes brīvi plūst un ir saspiežamas, jo to daļiņas ir tālu viena no otras.
Pielāgojiet ar diagrammas vienkāršošanu, piedāvājiet piemērus vai noņemiet kolonnas, lai skolēni koncentrētos tikai uz daļiņu izkārtojumu vai piemēru nosaukumiem. Pielāgojiet aktivitāti atbilstoši skolēnu vajadzībām ērtībai un sapratnei.