Jūlija Cēzara traģēdija varētu izskatīties gan kā vēsture, gan kā traģēdija. Lai gan daži var apgalvot, ka tas ir abi, parasti tas tiek klasificēts kā traģēdija. Šekspīra vēsture nodarbojas ar Lielbritānijas vēstures jautājumiem, savukārt Jūlija Cēzara darbība risinās Romā.
Izrāde sākas ar Cēzara atgriešanos uzvaru pār bijušo sabiedroto un spēcīgo romieti Pompeju. Senators Kasijs baidās no varas un prestiža, ko Cēzars ir ieguvis, un pārliecina Cēzara tuvāko draugu un sabiedroto Brutu ieslēgt ķeizaru. Kasijs izmanto Bruta patriotismu, lai pastiprinātu bailes no Cēzara potenciālās tirānijas, ja tā tiktu kronēta par karali.
Baidoties, ka Cēzara valdīšanas laikā Roma zaudēs demokrātiju, Bruts piekrīt Romas vārdā nogalināt savu draugu. "Nav tā, ka es mīlu Cēzaru mazāk, bet es vairāk mīlu Romu." (3. cēliena 2. aina) Bruto un Kasijs, sazvērējušies kopā ar citiem senatoriem, nogalina Cēzaru līdz nāvei Cēzaru kronēšanas dienā. Jūlijs Cēzars slaveni saka: "Et tu, Brute?" norādot uz viņa dziļo nodevības sajūtu.
Brūts izmanto galvaspilsētu kā forumu, lai aizstāvētu savu rīcību, taču pieļauj vienu traģisku kļūdu: viņš atļauj vēl vienam no Cēzara uzticīgajiem draugiem Markam Antonijam teikt runu, izliekoties, ka Antonijs izrādīs atbalstu sazvērniekiem. Antonijs izmanto savu runu, lai saputotu pūli dusmīgā pūlī, liekot sazvērniekiem bēgt.
Pēdējā cēlienā Cassius un Brutus ir redzami cīnās savā starpā. Kopā ar savām armijām viņiem ir jāaizstāv sevi no viņu izraisītajiem satricinājumiem. Galu galā sazvērnieki tiek uzvarēti kaujā un izdara pašnāvību.
Mudiniet studentus rūpīgi izlasīt tekstu un izcelt visus svarīgos punktus, kas, viņuprāt, spēlē nozīmīgu lomu stāstījumā. Pievērsiet īpašu uzmanību varoņu darbībām un dialogiem, lai uzzinātu vairāk par viņu motivāciju un mērķiem.
Analizējiet galveno varoņu izcelsmi, piemēram, viņu attiecības, audzināšanu un personīgo pieredzi. Konkrēti, šīs trīs lietas noteiks varoņu turpmāko uzvedību un rīcību. Studenti var arī izmantot rakstzīmju karšu palīdzību, lai analizētu rakstzīmju fonu.
Meklējiet stāstā dažādus konfliktu veidus un izpētiet, ar kādiem konfliktiem katrs varonis saskaras, kas galu galā beigsies ar laimīgām vai bēdīgām beigām. Analizējiet arī šo konfliktu iemeslus, piemēram, pārbaudiet, vai iemesls ir pats varonis vai kāds cits.
Saistiet varoņu iedvesmu ar plašākām stāsta tēmām. Kā viņu vēlmes veicina visaptverošo vēstījumu? Šo asociāciju izpratne uzlabo interpretāciju. Stāsta pamattēma sniedz arī daudz svarīgas informācijas par varoņiem.
Pievērsiet uzmanību tam, kas nav nepārprotami izteikts. Varoņi var aizturēt savu patieso domāšanas procesu baiļu, apkaunojuma vai citu iemeslu dēļ. Šāda veida informācija var atklāt dažas svarīgas atziņas.
"Jūlija Cēzara traģēdija" ir slavenā dzejnieka Viljama Šekspīra sacerēta luga, kas stāsta par notikumiem, kas noveda pie Jūlija Cēzara slepkavības, Cēzara nogalināšanas motivāciju un viņa nāves sekām, un visbeidzot par politisko satraukumu Senā Roma. Šī luga ir episks stāsts par nodevību un nodevības sekām.
Izrādes galvenais varonis ir Jūlijs Cēzars, spēcīgs un ambiciozs Romas valdnieks, kurš ir sižeta mērķis, kuru vada bailes no viņa pieaugošās varas un absolūtas kontroles ambīcijas. Šo sižetu vēl vairāk sarežģī vairāku citu varoņu, piemēram, Brūta un Kasija, kā arī Marka Antonija un Oktāvija klātbūtne. Šie varoņi ir būtiski lugas un tās tēmu attīstībai.