Kiberhuligānisks un verbāls huligānisms izklausās atšķirīgi. Tas, kas tiek teikts tiešsaistē, nekad netiktu pateikts skaļi, it īpaši cietušā sejā. Šai atšķirībai ir daudz veicinošu faktoru, tostarp tas, ka netiek pamanīts, kamēr mašīnrakstīšana noņem zināmu iebiedētāja vainu. Iebiedētājs var justies kā tas, ko viņi saka vai dara, tas nav nekas daudz. Viņi, iespējams, neatzīst nekādas sekas viņu rīcībai. Ja neredzat savu vārdu bojājumus, tas var arī novērst teiktā ietekmi. Veicot īsziņu sūtīšanu, ievietošanu sociālajos plašsaziņas līdzekļos utt., Terorizētāji var justies tūlītējs gandarījums no uzbrukumiem citiem. Tie visi ir svarīgi jēdzieni pusaudžiem, lai saprastu, kamēr viņi izmanto tehnoloģiju. Šī aktivitāte palīdzēs viņiem pašiem atklāt šīs idejas.
Šajā nodarbībā studenti parādīs kiberhuligānisma un verbālā huligānisma situāciju scenāriju un izskaidros, kāpēc ir vieglāk izvēlēties vienu no otra. Tas arī nodrošinās perfektu diskusiju sākēju klasei. Uzdodiet studentiem tādus atvērtus jautājumus kā: vai jūs sagrieztu kādu pārtikas preču veikalā? Studentiem visiem vajadzētu teikt nē. Tad pajautājiet viņiem, kāpēc tad cilvēki automašīnās viens otru nogriež? Parasti students uzskaita iemeslus, piemēram, viņi nevar redzēt jūsu seju utt. Visbeidzot jautājiet viņiem, vai šie iemesli arī atvieglo kiberhuligānismu?
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Jūs veidosiet un analizēsiet kiberhuligānismu un verbālās uzmākšanās situācijas.
Vadiet skolēnus izveidot klases digitālās pilsonības apņēšanos, kas veicina laipnību, empātiju un atbildību tiešsaistē. Šī aktivitāte palīdz veidot pozitīvu klases kultūru un atgādina skolēniem domāt pirms publicēt vai komentēt. Parādiet apņemšanos savā fiziskajā vai virtuālajā klasē un regulāri to pārskatiet.
Aiciniet skolēnus dalīties ar hipotētiskām digitālām mijiedarbībām (gan pozitīvām, gan negatīvām) mazās grupās. Apspriediet, kā vārdi var tikt interpretēti dažādi tiešsaistē un par potenciālo ietekmi uz saņēmējiem. Tas veicina kritisku domāšanu par tiešsaistes uzvedību un empātijas veidošanu.
Demonstrējiet, kā atbildēt uz nepiedienīgiem tiešsaistes ziņojumiem ar pārliecību un cieņu. Ļaujiet skolēniem lomu spēlēt dažādus scenārijus, praktizējot, kā rīkoties ar kiberhuligānu vai atslābināt spriedzes situācijas. Tas veicina paļāvību uz sevi un praktiskas prasmes reālajā tiešsaistes komunikācijā.
Izskaidrojiet, kā skolēni var droši ziņot par kiberhuligāniju, ja to novēro vai pieredz. Izklāstiet soļus un pārliecinieties, ka skolēniem ir pieejami vienmēr ir pieejama palīdzība. Nodrošiniet drukātus vai digitālus vadlīnijas ērtai atsaucei.
Kibernētiskais mobings notiek tiešsaistē vai ar digitālajām ierīcēm, bieži anonīmi, savukārt verbālais mobings notiek klātienē. Fiziskās klātbūtnes un vizuālo signālu trūkums kibernētiskajā mobingā var likties mazāk personisks, taču tas ir tikpat kaitīgs.
Cilvēki var izteikt skarbākas lietas tiešsaistē, jo neredz upura reakciju, jūtas mazāk atbildīgi un bieži darbojas anonimā. Šis digitālais attālums samazina empātiju un iespaidu par sekām.
Izmantojiet lomu spēles vai scenāriju analīzes aktivitātes, kurās skolēni salīdzina tiešsaistes un klātienes mobingu, apspriež motivācijas un pārdomā emocionālo ietekmi. Tas palīdz skolēniem atpazīt galvenās atšķirības un veidot empātiju.
Sāciet ar jautājumiem, piemēram, „Vai tu to teiktu kādam sejā?“ vai izmantojiet analogijas, piemēram, rindas pārtraukšana vai satiksmes pārtraukšana. Šie jautājumi palīdz skolēniem izpētīt, kāpēc tiešsaistes uzvedība bieži atšķiras no reālās dzīves rīcības.
Ļaujiet skolēniem izveidot un analizēt piemērus par kibernētisko un verbālo mobingu, pēc tam paskaidrojiet, kāpēc tiešsaistes komentāri var būt skarbāki. Šī praktiskā aktivitāte veicina pārdomas un klases diskusiju.