Šajā nodarbībā studenti praksē izmantos vienu no konflikta risināšanas veidiem, aizpildot scenāriju, kuru esat izveidojis jūs vai cits klasesbiedrs . Iepriekš minētais piemērs tiks iekopēts jūsu skolotāja kontā, kad noklikšķināsit uz “Izmantot šo uzdevumu”, un jūs to varēsit pielāgot pēc nepieciešamības un pievienot kā veidni studentiem, lai tos aizpildītu. Studenti var izvēlēties, kādā veidā viņi gribētu atrisināt konfliktu, un izskaidrot, kāpēc izvēlējušies šo metodi.
Padomājiet par otru cilvēku kā personu. Atzīstiet, ka cilvēki ir nepilnīgi, viņi pieļauj kļūdas, un, lai tiem būtu tiesības uz savu viedokli, izpratne veidojas rīcības vai izturēšanās iemeslu dēļ.
Klausieties ar nodomu izprast perspektīvu, nevis atbildēt.
Ja emocijas ir iesaistītas abās pusēs, dažreiz loģika tiek ignorēta, kas apgrūtina konflikta pārvaldīšanu. Daži scenāriji prasa laiku, kad nav efektīvas konflikta atrisināšanas, nekādas saziņas vai mijiedarbības.
Kopīgas attiecības ar personu vai personām, ar kurām jūs konfliktāt, veicina cieņu un cilvēciskumu.
Neizprotot citu skatījumu, jūs varat nepareizi interpretēt viņu reakciju vai rīcību.
Lai gan ir svarīgi pievērsties konfliktiem un tos neignorēt, konflikts ne vienmēr var tikt atrisināts vai var ilgt ilgu laiku. Vienīgā iespēja var būt domu un enerģijas prioritāšu noteikšana citās lietās un pāreja no konflikta vai scenārija.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Pabeidziet stāstu ar vienu no dažādiem konflikta risināšanas veidiem.
Normu izveidošana sākumā palīdz skolēniem saprast, kas tiek sagaidīts, kad rodas nesaskaņas. Pārskatiet savus noteikumus ar klasi un saņemiet viņu viedokli par to, kā izskatās cieņpilna konflikta risināšana. Tādējādi skolēni jūtas atbildīgi un saprot kā uzvesties cieņpilni konfliktu laikā.
Demonstrējiet, kā risināt nesaskaņas ar scenārija aktēšanu un stāstot savu domāšanas procesu. Izskaidrojiet savas izvēles un jūtas, ejot. Tas sniedz skolēniem skaidru piemēru un samazina bailes no procesa.
Sniedziet vienkāršas frāzes, piemēram, ‘Es jūtu... kad...’ vai ‘Vai mēs varam mēģināt...?’, lai skolēni varētu mierīgi izteikt sevi. Praktizējiet kopā, lai skolēni būtu gatavi tos izmantot reālās situācijās, stiprinot viņu pārliecību un komunikācijas prasmes.
Sabalansējiet skolēnus pāros un paskaidrojiet viņiem piemērus konfliktu lomu spēlēm. Ļaujiet viņiem mainīties lomām, lai katrs praktizētu abas puses. Debatējiet klasē, izceļot veiksmīgas stratēģijas un veicinot refleksiju.
Aiciniet skolēnus dalīties ar laikiem, kad viņi ir mierīgi atrisinājuši konfliktus (anonīmi, ja nepieciešams). Svētiet viņu pūles un apspriediet, kas padarīja šos risinājumus veiksmīgus. Tas palīdz stiprināt pozitīvo uzvedību un veido atbalstošu klases kopienu.
Efektīvas konfliktu risināšanas stratēģijas 6.-12. klašu skolēniem ietver personiskās komunikācijas, uzklausīšanu, lai saprastu, laika pavadīšanu, lai nomierinātos, kopīgu interešu meklēšanu, pieņēmumu izvairīšanos un zināšanu, kad pāriet tālāk, apguvi. Šīs tehnikas palīdz skolēniem cieņpilni risināt domstarpības.
Izmantojiet scenāriju bāzētu aktivitāti, kurā skolēni izvēlas risinājuma metodi un paskaidro savu izvēli. Nodrošiniet stāstu shēmas veidni, lai skolēni varētu ilustrēt un aprakstīt, kā viņi risinātu konfliktu, padarot mācību procesu interaktīvu un aktuālu.
Klausīšanās, lai saprastu palīdz skolēniem redzēt dažādas perspektīvas, samazina pārpratumus un veido empātiju. Šī pieeja veicina cieņpilnu dialogu un efektīvāku konfliktu risināšanu klasē.
Veiciniet skolēnus paņemt laiku, lai nomierinātos pirms atbildes. Pārtraukums ļauj emocionāliem stāvokļiem stabilizēties, padarot komunikāciju mierīgāku un efektīvāku problēmas risināšanā.
Sniedziet skaidras instrukcijas un elastīgas shēmas, lai skolēni varētu veikt aktivitāti paši vai ar partneri. Ļaujiet skolēniem apspriest scenārijus, izvēlēties risinājuma stratēģijas un kopā vai patstāvīgi dalīties ar saviem skaidrojumiem.