Storyboarding ir lielisks veids, kā koncentrēties uz literāro konfliktu veidiem.
Liekot studentiem izveidot sižetus, kas parāda dažāda veida konfliktu cēloņus un sekas, tiek stiprināta analītiskā domāšana par literārajiem jēdzieniem. Palūdziet saviem studentiem izvēlēties katra literārā konflikta piemēru un attēlot viņus, izmantojot sižetu veidotāju. Sižetā ir vizuāli jāatspoguļo katra konflikta piemērs kopā ar ainas skaidrojumu un to, kā tas atbilst konkrētajai konflikta kategorijai.
Stāstītājs ir konfliktā ar sevi. Viņš zina, ka ir atzīts par vainīgu, un gandrīz reizēm šķiet, ka viņš pieņem savu sodu. Tomēr tas netraucē viņam mēģināt izpētīt savu cietumu vai izbēgt gan no svārsta, gan no bedres, liekot domāt, ka, neskatoties uz reālajām cilvēku reakcijām uz šādām šausmām, viņš arī zina, ka nav pelnījis mirt.
Stāstītājs kamerā cīnās ar elementiem, kurus cilvēks ir izdomājis, tomēr nespēj kontrolēt. Pirmkārt, viņam jāizdomā, kā izkļūt no svārsta. Atrodoties uz tāfeles, viņa pirkstus sakoda arī žurkas, mēģinot tās atraut no gaļas. Pēc tam, kad viņš ir izbēdzis no svārsta, viņam jācenšas atgrūsties pret sienām, kas viņu spiež uz bedres pusi, kas piedāvā tikai nāvi.
Sākumā stāstītājs atrodas šajā spīdzināšanas kamerā, jo viņš tika atzīts par vainīgu Spānijas inkvizīcijas laikā. Lai gan viņš nepaskaidro, kāpēc viņš tika atzīts par vainīgu, bieži sastopamie iemesli vainīgiem spriedumiem Spānijas inkvizīcijas laikā bija šādi: citas reliģijas praktizēšana slepeni; ķecerība; atteikums konvertēt; un politiskā opozīcija monarhijai.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Izveidot maketu, kas parāda vismaz trīs veidu literāro konflikta "bedrē un Pendulum".
Iesaistiet skolēnus, sākot ar atvērtiem jautājumiem par stāstnieka izaicinājumiem stāstā. Veiciniet saiknes starp skolēnu pieredzi un konfliktiem, ar kuriem saskaras raksturs, lai veidotu dziļāku izpratni.
Prasiet skolēniem atrast galvenos mirkļus, kad stāstnieks saskaras ar šķēšļiem. Palīdziet viņiem izlemt, vai katrs šķērslis ir iekšējs, ārējs vai sabiedrisks, un kāpēc.
Aiciniet skolēnus citēt vai atsaukties uz konkrētām fragmentiem, kas rāda katru konflikta veidu. Šī prakse stiprina lasīšanas un analītiskās prasmes.
Sadaliet klasi mazās grupās, katrai piešķirot konflikta veidu. Lūdziet grupām prezentēt un aizstāvēt, kāpēc viņu piešķirtais konflikts ir svarīgākais, balstoties uz detaļām no stāsta.
Uzdodiet skolēniem uzrakstīt īsu refleksiju par to, kā konflikti izpratne uzlabo viņu izpratni par stāstu. Šis solis palīdz skolēniem internalizēt mācību un pielietot to nākotnes lasījumos.
Galvenie literāro konflikti stāstā "Bedre un pendelis" ir Cilvēks pret sevi (stāstītāja iekšējā cīņa), Cilvēks pret dabu (fiziskas briesmas kamerā) un Cilvēks pret sabiedrību (Spānijas inkvizīcijas netaisnība). Katrs konflikts veicina spriedzi un attīsta stāsta tēmas.
Lai mācītu literāro konfliktu ar stāstu plāniem, ļaujiet skolēniem identificēt dažādu konfliktu piemērus stāstā, ilustrēt tos stāstu paneļos un rakstīt īsas skaidrojumus. Šis vizuālais pieejas veids palīdz skolēniem analizēt konfliktu veidus un saprast cēloņus un sekas sižetā.
Piemērs cilvēks pret sevi konfliktam ir stāstītāja cīņa ar bailēm un izmisumu. Neskatoties uz nāves briesmām, viņš cīnās ar savām domām un nesako no cerībām, pastāvīgi meklējot veidus, kā izvairīties un izdzīvot.
Konflikts ir būtisks, jo tas rada spriedzi un emocionālo dziļumu. Stāstītāja dažādās cīņas uzsver cilvēka izturību un inkvizīcijas šausmas, padarot stāstu aizraujošu un saistošu lasītājiem.
Norādiet skolēniem izveidot stāsta plānu ar vismaz trim paneļiem: katrs panelis attēlo citu konflikta veidu (piemēram, Cilvēks pret sevi, Cilvēks pret dabu, Cilvēks pret sabiedrību), ietver vizuālo ainu un īsu aprakstu, kas paskaidro konfliktu un tā nozīmi.