Pozitīva pašruna ir iekšējs dialogs, kas mums ir ar sevi, un tas mums liek justies pārliecinātiem un labi izturēties pret savu dzīvi. Tas palīdz mums skatīties no gaišās puses, izdarīt labas izvēles un uzņemt sevi, kad jūtamies nomākti. Tas mums arī atgādina, ka neveiksme ir dzīves sastāvdaļa, un mēs nevaram ļaut lietām vai cilvēkiem mūs pievilt. Pozitīvas runas nav viegli panākt, un ir svarīgi iemācīt bērniem par tās priekšrocībām jau jaunībā. Šajā aktivitātē studentiem tiek doti dažādi negatīva pašrunas piemēri. Viņiem ir jāaizpilda pašrunas diagramma, negatīvos vārdus pārvēršot pozitīvos vārdos . Skolotāji var arī izvēlēties dot studentiem tukšu veidni un lūgt viņus nākt klajā ar saviem negatīvās pašrunas piemēriem, lai tie kļūtu pozitīvi. Sniegtajā piemērā ir 2 situācijas, bet skolotājs var pievienot vēl.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Gala termiņš:
Mērķis: Aizpildiet pašrunas diagrammu, pārvēršot negatīvo pašrunu par pozitīvu.
Studentu instrukcijas
Sāciet nodarbību, izskaidrojot pozitīvas pašrunas jēdzienu un tā nozīmi pašcieņas, pārliecības un vispārējās labklājības veicināšanā. Izmantojiet attiecīgus piemērus un stāstus, lai palīdzētu vidusskolēniem saprast pašrunāšanas ideju. Pārrunājiet pozitīvas un negatīvas pašrunas ietekmi uz emocijām un rīcību.
Iesaistiet studentus diskusijā par bieži sastopamām negatīvām pašrunāšanas frāzēm vai domām, kuras viņi varētu būt piedzīvojuši. Sniedziet viņiem scenārijus vai uzvednes, lai palīdzētu noteikt negatīvas pašrunas gadījumus. Piemēram, jūs varētu lūgt viņus atcerēties kādu nesenu situāciju, kad viņi šaubījās par sevi vai jutās noraizējušies. Mudiniet studentus dalīties ar šiem negatīvajiem pašrunāšanas modeļiem mazās grupās vai klasē.
Ieviesiet pozitīvu pašrunāšanas aktivitāti. Sniedziet studentiem sarakstu ar izplatītākajām negatīvajām pašrunāšanas frāzēm vai situācijām, ko viņi ir identificējuši. Uzdodiet studentiem šīs negatīvās domas pārveidot pozitīvos pašrunāšanas izteikumos. Piemēram, ja negatīva doma ir: "Es to nevaru izdarīt", viņiem tā jāpārformulē šādi: "Es to varu izdarīt, ja cenšos visu iespējamo." Mudiniet studentus izveidot diagrammu vai darblapu, kurā viņi uzraksta negatīvās pašrunāšanas frāzes un atbilstošos pozitīvos pašrunas apgalvojumus.
Lūdziet studentus dalīties savos pozitīvajos pašrunas izteikumos ar klasi vai nelielās grupās. Veiciniet diskusiju par to, kā negatīvas pašrunas maiņa uz pozitīvu pašrunu var uzlabot pašvērtējumu, noturību un labākas problēmu risināšanas prasmes. Mudiniet studentus pārdomāt, kā viņi var pielietot pozitīvu pašrunu savā ikdienas dzīvē, un piedāvāt reālās dzīves piemērus, kad tas varētu būt noderīgi.
Pozitīvai pašrunai ir ārkārtīgi liela nozīme garīgajā un emocionālajā labklājībā. Tas veido mūsu iekšējo dialogu, ietekmē mūsu pašu uztveri un tieši ietekmē mūsu emocionālo stāvokli. Kad mēs iesaistāmies pozitīvā sarunā ar sevi, mēs veidojam noturību, pašcieņu un emocionālu stabilitāti. Tas darbojas kā buferis pret stresu, trauksmi un depresiju. Pretoties negatīvajiem domāšanas modeļiem ar apstiprinošu valodu, pozitīva pašrunāšana veicina līdzjūtību, pašapziņu un optimistiskāku skatījumu uz dzīvi. Būtībā tā ir pamata prakse mūsu garīgās un emocionālās veselības kopšanai.
Bieži sastopami negatīvi runāšanas par sevi modeļi ir paškritika, šaubas par sevi, katastrofāla domāšana un savu sasniegumu noraidīšana. Sižetu tablo var vizuāli attēlot scenārijus, kuros šie modeļi izpaužas, un salīdzināt tos ar alternatīviem, pozitīviem pašrunas scenārijiem. Redzot šos pretrunīgos stāstījumus, indivīdi var atpazīt negatīvos modeļus savās domās un iemācīties izaicināt un aizstāt tos ar veselīgāku, konstruktīvu pašrunāšanu.
Pozitīva pašrunāšana un pašapliecināšanās ir saistīti, bet atšķirīgi jēdzieni. Pozitīva pašsaruna ietver plašāku iekšējo dialogu klāstu, tostarp sevis iedrošināšanu, problēmu risināšanu un līdzjūtību pret sevi. Tas ietver vispārēja pozitīva un atbalstoša iekšējā dialoga uzturēšanu. No otras puses, pašapliecinājumi ir īpaši pozitīvi izteikumi vai frāzes, kuru mērķis ir stiprināt cilvēka pašvērtību un vērtības. Tie ir pozitīvas pašrunas apakškopa un kalpo kā spēcīgi instrumenti pašcieņas un motivācijas paaugstināšanai.
Pozitīva pašsaruna ir cieši saistīta ar līdzjūtību un pašaprūpes praksi. Tas ietver runāšanu ar sevi ar laipnību un sapratni, līdzīgi kā ar sevis līdzjūtības principiem. Praktizējot līdzjūtību pret sevi, indivīdi izturas pret sevi ar tādu pašu rūpību un empātiju, ko viņi piedāvātu draugam. Pozitīva pašruna veicina šo līdzjūtīgo domāšanas veidu, pretoties paškritikai ar laipnību pret sevi. Tas ir saskaņots ar pašaprūpes praksi, mudinot cilvēkus noteikt prioritāti savai garīgajai un emocionālajai labklājībai, padarot tos par būtiskām holistiskā sevis pilnveidošanas un labsajūtas ceļojuma sastāvdaļām.