Diskusiju stāstījuma spēles ir lielisks veids, kā iegūt savus studentus runāt par viņu idejām zinātnē. Tie ļauj studentiem kritizēt un novērtēt dažādus viedokļus, neapgrūtinot citus studentus. Šo aktivitāti var izmantot tēmas sākumā, lai izprastu iespējamos studentu kļūdainos uzskatus.
Sākumā parādiet skolēniem diskusiju scenāriju, piemēram, zemāk esošo. Palūdziet viņiem apskatīt diskusiju stāstuļa problēmas. Tas parāda četrus studentus, kuriem visiem ir ideja par problēmu viņu priekšā. Studentiem jādomā par to, kas viņiem šķiet vispiemērotākais, un ir gatavs paskaidrot, kāpēc šī persona ir pareiza.
Šeit ir dažas citas idejas, lai šajās diskusiju stāstīšanas spēles izmantotu savās nodarbībās:
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Izlasiet diskusiju stāstījuma sarakstu, kurā ir redzami četri studenti, kuriem visiem ir ideja par problēmu viņu priekšā. Jūs gatavojaties sniegt savu viedokli par to, kas, jūsuprāt, ir pareizs un paskaidrojiet, kāpēc.
Sāciet nodarbību ar mitozes pārskatu, izceļot tās posmus un bioloģisko nozīmi. Uzsveriet mitozes pielietojumu reālajā pasaulē, piemēram, medicīniskajos pētījumos, lauksaimniecībā un vēža ārstēšanā. Šis konteksta iestatījums palīdz skolēniem saprast apgūstamā praktisko nozīmi.
Uzdodiet studentiem izpētīt, kā mitozei ir nozīme dažādos reālās pasaules scenārijos. Tas varētu ietvert to, kā vēža pētnieki pēta šūnu dalīšanos, kā mitozei ir izšķiroša nozīme augu selekcijā vai tās lomu reģeneratīvajā medicīnā. Mudiniet studentus izmantot dažādus resursus, piemēram, mācību grāmatas, zinātniskus rakstus un tiešsaistes datu bāzes, lai iegūtu visaptverošu izpratni.
Sniedziet studentiem materiālus, lai viņi varētu izveidot savus stāstu plānus, kuros jāiekļauj gan mitozes posmi, gan viņu izvēlētā reālās pasaules lietojumprogramma. To var izdarīt, izmantojot tradicionālos mākslas materiālus vai digitālos rīkus atkarībā no pieejamajiem resursiem. Veiciniet radošumu, kā viņi vizuāli attēlo zinātnisko procesu un tā pielietojumu, iespējams, izmantojot diagrammas, komiksus vai blokshēmas.
Lūdziet studentus klasei prezentēt savus stāstu plānus, izskaidrojot mitozes posmus un reālās pasaules lietojumu, ko viņi pētīja. Sekojiet katrai prezentācijai ar klases diskusiju, ļaujot studentiem uzdot jautājumus un iedziļināties tajā, kā mitoze tiek pielietota dažādās jomās. Tas ne tikai nostiprina materiālu, bet arī uzlabo komunikācijas un kritiskās domāšanas prasmes.
Efektīva šūnu dalīšanas scenārija izstrāde ietver vizuālās skaidrības, izglītojošā satura un iesaistes stratēģiju līdzsvaru. Pirmkārt, ir svarīgi saturu prezentēt secīgi, atspoguļojot faktiskos šūnu dalīšanās posmus neatkarīgi no tā, vai tā ir mitoze vai mejoze. Vizuālajiem elementiem jābūt skaidriem un skaidriem, ar krāsu kodiem vai simboliem, lai atšķirtu hromosomas, šūnu struktūras un dalīšanās fāzes. Anotācijām jābūt lakoniskām, bet informatīvām, sniedzot būtisku informāciju, neapgrūtinot skatītāju. Interaktīvie elementi, piemēram, kustīgās daļas vai digitālie uzlabojumi, var ievērojami uzlabot izpratni, jo īpaši tādos sarežģītos procesos kā hromosomu segregācija. Stāvoklim jābūt pielāgojamam dažādiem izglītības līmeņiem, ar detalizētākiem attēlojumiem pieredzējušiem izglītojamiem un vienkāršotām versijām iesācējiem. Jautājumu vai diskusiju uzvedņu iekļaušana var stimulēt kritisko domāšanu un iesaistīšanos. Visbeidzot, stāstījuma shēmas saskaņošana ar mācību programmas standartiem nodrošina, ka tā atbilst izglītības mērķiem un papildina citus mācību materiālus.
Sižetu tabulas ir īpaši efektīvas, lai risinātu dažādus mācīšanās stilus šūnu dalīšanas kontekstā. Vizuāliem studentiem šūnu, hromosomu un tādu procesu grafiskais attēlojums kā mitoze un mejoze padara abstraktus jēdzienus taustāmākus. Auditorijas audzēkņi gūst labumu, ja stāstu shēmas tiek izmantotas kā pamats diskusijām vai kad tos pavada mutiski paskaidrojumi vai lekcijas. Kinestētiskie audzēkņi var dziļāk iesaistīties sižetu plānos, kas ietver interaktīvus elementus, piemēram, kustīgas daļas, lai simulētu šūnu dalīšanās posmus vai digitālās simulācijas. Šī multimodālā pieeja nodrošina dažādas mācīšanās preferences, padarot tādas sarežģītas tēmas kā šūnu dalīšanās pieejamākas un saprotamākas plašākam studentu lokam.
Anotācijām un aprakstiem ir izšķiroša nozīme šūnu dalīšanas scenārijos. Tie sniedz kontekstu un skaidrojumus, ko vizuālie elementi vien nespēj nodot. Labām anotācijām jābūt kodolīgām, taču informatīvām, sniedzot galveno informāciju par katru šūnu dalīšanās posmu, dažādu šūnu komponentu lomu un dažādu procesu nozīmi. Tie palīdz demistificēt sarežģītu terminoloģiju un procesus, padarot sižetu ne tikai par vizuālu palīglīdzekli, bet arī par informatīvu ceļvedi. Aprakstos var iekļaut arī jautājumus vai pamudinājumus tālākām pārdomām vai diskusijām, uzlabojot stāstījuma izglītojošo vērtību. Būtībā anotācijas un apraksti novērš plaisu starp vizuālo attēlojumu un konceptuālo izpratni, padarot tos par neaizstājamiem efektīvai komunikācijai par šūnu dalīšanās sarežģījumiem.