Studenti var praktizēt nosacīto laiku, izveidojot stāstu par savu sapņu brīvdienu. Skolotāji var sākt ar diskusiju, kurā skolēni izdomā atbildes uz uzvedni: "Ja es vinnētu loterijā, mans sapņu atvaļinājums būtu..." Pēc tam skolēni var izveidot stāstījuma shēmu, kurā aprakstītas un ilustrētas dažādas lietas, ko viņi darītu. un redzēt viņu "sapņu brīvdienās", tostarp: Kur viņi dotos? Kā viņi tur nokļūtu? Kur viņi paliktu? Ko viņi darītu? Ko viņi ēstu? Ko viņi redzētu? Studenti var izmantot runas burbuļus ilustrācijās un aprakstos zem ilustrācijas, lai praktizētu rakstīšanu, izmantojot nosacīto laiku. Kad viņi ir pabeiguši, skolotāji var likt studentiem prezentēt savus stāstu plānus, lai iekļautu gan runas, gan rakstīšanas praksi!
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Termiņš:
Mērķis: izveidojiet sižetu, kurā aprakstīts jūsu "sapņu atvaļinājums", izmantojot gramatiski pareizus nosacījumu apgalvojumus (piem., ja es vinnētu loterijā, mans sapņu atvaļinājums būtu... )
Studentu instrukcijas:
Sāciet, ieviešot vai pārskatot nosacīto laiku struktūru un lietojumu, jo īpaši otro nosacījumu (piemēram, "Ja es ietu uz..., es darītu..."). Izmantojiet piemērus, kas saistīti ar atvaļinājumu scenārijiem, lai tie būtu salīdzināmi. Paskaidrojiet, kā šīs struktūras var izmantot, lai runātu par hipotētiskām situācijām, piemēram, iztēloties sapņu atvaļinājumu.
Mudiniet studentus smelties idejas par savu sapņu brīvdienu. Lūdziet viņus padomāt par galamērķiem, ko viņi vēlas apmeklēt, un aktivitātēm, kuras viņi vēlētos tur darīt. Sniedziet uzvednes vai vizuālos materiālus, lai stimulētu viņu iztēli un nodrošinātu, ka viņi savās atbildēs izmanto nosacītus laikus. Šis solis palīdz studentiem sākt veidot savas idejas.
Uzdodiet studentiem izveidot pārus un izveidot īsu dialogu, pamatojoties uz viņu sapņu brīvdienām. Katram pārim ir jāizmanto nosacījuma teikumi, lai apspriestu, kur viņi vēlētos doties, ko viņi tur darītu un kāpēc. Piedāvājiet norādījumus, kā iekļaut dažādus nosacītus teikumus un nodrošināt, ka saruna norisinās dabiski.
Palūdziet katram pārim iepazīstināt ar savu dialogu klasē vai nelielās grupās. Tas ne tikai ļauj studentiem praktizēt savas runas un klausīšanās prasmes, bet arī dod viņiem iespēju mācīties vienam no otra idejām. Pēc katras prezentācijas iedrošiniet atsauksmes no citiem studentiem, koncentrējoties uz nosacīto laiku izmantošanu un viņu atvaļinājuma ideju radošumu.
Nosacītais laiks ir būtisks, lai aprakstītu hipotētiskas situācijas, jo tas ļauj runātājiem apspriest scenārijus, kas nav reāli, bet iedomāti vai potenciāli. Hipotētiskā kontekstā, piemēram, aprakstot sapņu atvaļinājumu, nosacītais sasprindzinājums palīdz izteikt idejas par to, kas varētu notikt noteiktos apstākļos vai ko kāds varētu darīt, ja ir izpildīts konkrēts nosacījums. Tā nosaka skaidru atšķirību starp realitāti un iztēli vai spekulācijām. Piemēram, otrā nosacījuma izmantošana ("Ja es dotos uz Parīzi, es apmeklētu Eifeļa torni") pauž scenāriju, kas pašlaik nenotiek, bet ir iespēja runātāja prātā. Šis nosacītā laika lietojums bagātina saziņu, ļaujot runātājiem izpētīt un dalīties domās par iespējamo pieredzi un vēlmēm.
Attiecībā uz izplatītākajām kļūdām, lietojot nosacīto laiku, bieži sastopama kļūda ir nepareiza nosacītās struktūras veidošana, īpaši jaukšana starp “ja” un galveno teikumu. Piemēram, nepareizas darbības vārda formas izmantošana teikumā “ja” (piemēram, “Ja es došos uz Parīzi”) vai galvenajā teikumā (piemēram, “Es apmeklētu Eifeļa torni”) izjauc paredzēto nozīmi. Vēl viena kļūda ir nosacītā laika pārmērīga vai nepareiza izmantošana, ja konteksts neizsauc hipotētisku situāciju. Lai izvairītos no šīm bieži sastopamajām kļūdām, ir svarīgi saprast kontekstu un pareizi lietot nosacījumu struktūru.