Storyboarding ir lielisks veids, kā koncentrēties uz literāro konfliktu veidiem. Palūdziet saviem studentiem izvēlēties katra literārā konflikta piemēru un attēlot viņus, izmantojot sižetu veidotāju. Sižetā ir vizuāli jāatspoguļo katra konflikta piemērs kopā ar ainas skaidrojumu un to, kā tas atbilst konkrētajai konflikta kategorijai.
Stāstītājs cenšas pretoties briesmīgajai mirušā cilvēka sirds tikšķēšanai, kas viņu vajā.
Stāstītājam ir jāmelo policijai un jāslēpj slepkavība.
Stāstītājs apsēs vecā vīra aci, galu galā nogalinot viņu par to.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Izveidot maketu, kas parāda vismaz trīs veidu literāro konflikta "The Tell-Tale Heart".
Sāciet, izskaidrojot studentam dažādus konfliktu veidus. Visvienkāršākā atšķirība ir iekšējais un ārējais konflikts. Šajās kategorijās ir arī citi veidi. Sniedziet studentiem dažus piemērus no katra veida, lai viņi būtu labi iepazinušies ar dažādu konfliktu identificēšanu.
Apsveriet varoņu strīdu cēloņus. Atzīstiet viņu iekšējo nemieru vai konfliktu ar ārējām varām cēloņus. Padomājiet par viņu cerībām, bailēm, principiem un mērķiem. Lūdziet studentus skaļi domāt un uzskaitīt šīs motivācijas, jo tās vēlāk tiks izmantotas, lai identificētu konfliktus.
Lai sāktu, palūdziet studentiem noteikt konkrētos konfliktu veidus, kas ir stāstījumā. Nosakiet, kuri varoņi piedzīvo iekšēju satricinājumu un ar kādiem spēkiem viņi cīnās no ārpuses. Piemēram, filmā Tell-Tale Heart dominē konflikts starp raksturu un raksturu, raksturu pret sevi un raksturu pret sabiedrību.
Padomājiet par sakarībām starp iekšējiem un ārējiem konfliktiem. Vai varoņa iekšējie konflikti ietekmē to, kā viņi risina problēmas no ārpuses? Vai cīņa ārpusē pasliktina viņu iekšējās problēmas? Meklējiet sakarības starp cēloņiem un sekām. Piemēram, In Tell-Tale Heart konflikts, kas stāstītājam bija ar sevi, bija saistīts ar viņa konfliktu ar sabiedrību un viņa izmisīgo nepieciešamību cilvēkiem noticēt viņa veselajam saprātam.
Stāsta galvenais motivējošais faktors ir stāstītāja iekšējais satricinājums. Viņa aizraušanās un apsēstība ar vecāka gadagājuma vīrieša aci un pārliecība, ka tā ir "grifam līdzīga", liek viņam kļūt nemierīgākam un paranoiskākam. Vecā vīra slepkavība kalpo kā galīgais risinājums. Tas arī nedaudz izgaismo rakstura pret sevi konfliktus, kas var izraisīt neprātu cilvēkā.
Stāsta galvenais ārējais konflikts ir starp stāstītāju un veco puisi. Vecā vīra acs kļūst par stāstītāja fiksāciju, un viņa pārliecība, ka tā ir ļaunprātīga un nosodoša, izraisa viņā vēlmi atbrīvoties no šī diskomforta avota, kas galu galā noved pie slepkavības. Vēl viens stāsta ārējs konflikts ir stāstītājs pret sabiedrību. Sabiedrība uzskata, ka stāstītājs ir ārprātīgs, turpretī stāstītājs vēlas, lai sabiedrība tic viņa saprātam, kas savukārt padara viņu ārprātīgāku.