Daudzus gadus auditorijas patika mācīties par King Arthur, Merlin, bruņinieku apaļā galda, Guinevere un Lancelot, un vairāk. Tā ir taisnība, ka leģenda King Arthur ir aizraujoši, bet to, kas ir reāls un kas ir mīts?
Izmantojot T-diagramma ar apzīmējumu Reāla elementiem (vai Vēsturiski precīzi vai faktiem) un Mitoloģisko Elements (vai izdomāts), skolēniem vajadzētu izvēlēties dažādus notikumus vai elementi, kas ilustrē stāsta daļu, kas varētu būt faktiski noticis, un tiem, mēs zinām, nevarētu būt noticis. Daudzi no pasakas par karali Artūru un viņa bruņinieku apaļā galda ir folkloras vai pamatojoties uz spekulācijām.
Vēsturiski, dažas lietas tomēr notiek, un citi ir iespējama, pat tad, ja tie nav tieši tāpat Arthurian leģenda. Citi elementi, piemēram, burvju viļņus, pūķi, un Svētais Grāls ir mīti, mēs varam Atzīmēt kā noteikti fikcija.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Izveidojiet storyboardu, salīdzinot reālus un mītiskus notikumus King Arthur .
Veiciniet kritisko domāšanu, organizējot debatēs, kur skolēni aizstāv, vai Karalis Artūrs bija reāla vēstures figūra vai mīts. Šī aktivitāte mudina skolēnus analizēt pierādījumus, praktizēt pārliecinošu runu un aktīvi iesaistīties leģendā dinamiski.
Sadaliniet klasi divās grupās: viena apgalvo, ka Karalis Artūrs bija īsts, otra - ka viņš ir izdomājums. Šī struktūra nodrošina, ka katram skolēnam ir skaidra loma un perspektīva izpētei un aizstāvībai.
Vāciet grāmatas, rakstus un tīmekļa vietnes par Karla Artūra leģendu un vēsturi. Noteikiet laika ierobežojumus runāšanai un atgādiniet skolēniem izmantot cieņpilnu valodu un norādīt avotus, lai nodrošinātu godīgu debatēšanu.
Modelējiet, kā izmantot pierādījumus gan no leģendas, gan no vēsturiskiem faktiem. Parādiet skolēniem, kā atbalstīt savas domas ar konkrētiem piemēriem, padarot argumentus pārliecinošākus un precīzākus.
Vadiet debatu, kontrolējot laiku un nodrošinot, ka visi ir dzirdami. Pēc tam lūdziet skolēnus reflektēt par to, ko viņi ir iemācījušies un kā viņu viedokļi ir mainījušies, balstoties uz sniegtajiem pierādījumiem.
Karaļa Artūra fakta vai fikcijas aktivitāte ir nodarbība, kurā skolēni izmanto T-diagrammu, lai atdalītu notikumus un varoņus no Artūra leģendām kategorijās reālistisks (vēsturiski precīzs) un mitisks (fiktīvs), palīdzot atšķirt vēsturi no leģendas.
Izveidojiet divus kolonnas, kas marķētas kā Reālistiskie elementi un Mitoloģiskie elementi. Uzskaitiet stāsta notikumus vai varoņus katrā kolonnā, ņemot vērā, vai tie patiešām varētu notikt vai ir skaidri fikcionāli, piemēram, rēģi (reālistiski) un drakoni (mitoloģiski).
Dažas daļas, piemēram, par karavīra līdera pastāvēšanu pēc Romas Britānijas un bruņinieku jēdzienu, ir vēsturiska pamats. Tomēr specifiski dati – piemēram, pats Karaļa Artūra, Merlina un Aplis galda – galvenokārt ir leģendas vai spekulācijas.
Mitoloģiskie elementi Karla Artūra stāstos ietver burvju lāstus, drakoni, Svētā Grāla un burvja Merlina. Šie elementi nav balstīti uz vēsturiskiem pierādījumiem un tiek uzskatīti par fikciju.
Fakta un fikcijas atšķiršana palīdz skolēniem attīstīt kritisko domāšanu, saprast atšķirību starp vēsturi un mītiem, kā arī novērtēt, kā stāsti mainās laika gaitā.