Atzīstot labsajūtas nozīmi, dažreiz rodas tas, ka redzam zema līmeņa ilgtermiņa ietekmi. Lieciet studentiem radīt vizuālus attēlus par ilgtermiņa ietekmi no zema labsajūtas līmeņa. Tas pastiprinās to, cik svarīgi ir līdzsvarot visus aspektus, un ļaus viņiem turpināt domāt par savu labsajūtu.
Šajā nodarbībā studenti turpinās izmantot izveidoto pašrefleksijas scenāriju. Tomēr šoreiz tie parādīs zemas labsajūtas līmeņa ilgtermiņa ietekmi. Studentiem vajadzētu pārdomāt, kas var notikt, ja viņi atstāj novārtā un nepaaugstina apgabalus, kurus viņi identificējuši kā zemus. Pabeidzot šo uzdevumu, studenti, cerams, tiks motivēti koncentrēties uz katra labsajūtas līmeņa līdzsvarošanu.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Izveidojiet slaidrādi, kas vizualizē ilgtermiņa ietekmi uz zemu labsajūtu.
Sākt katru dienu ar vienkāršu labbūtības pārbaudi, kas palīdz skolēniem novērot savas jūtas un enerģijas līmeni. Ikdienas pārbaudes stiprina pašapziņu un veido atbalstošu klases kultūru, kur skolēni jūtas droši dalīties un reflektēt.
Demonstrējiet īsu refleksiju par savu labbūtību, izmantojot reālus piemērus. Vulnerabilitātes modelēšana veicina skolēnos godīgumu un apdomāšanu par savu labklājību.
Ļaujiet skolēniem uzturēt personīgu labbūtības dienasgrāmatu, kurā viņi seko līdzi garastāvokļiem, ieradumiem un mazām uzvarām katru nedēļu. Konsekventa dienasgrāmatu rakstīšana palīdz skolēniem pamanīt modeļus un motivē viņus uzlabot savus labbūtības ieradumus.
Organizējiet īsas partneru vai grupu diskusijas, kur skolēni dalās ar to, kas viņiem palīdz saglabāt līdzsvaru. Mācīšanās no vienaudžiem sniedz jaunas idejas un normalizē sarunas par labbūtību.
Atpazīstiet un svētiet skolēnu pūles uzlabot savu labbūtību, izmantojot uzslavas, klases diagrammas vai mazas balvas. Pozitīva pastiprināšana palielina motivāciju un rāda, ka labbūtības attīstība ir svarīga.
Zemas labklājības līmeņa ilgtermiņā var novest pie problēmām, piemēram, palielināta stresa, sliktākas akadēmiskās snieguma, zemas enerģijas un grūtībām attiecībās. Agrīna labklājības problēmu risināšana palīdz novērst šos negatīvos rezultātus.
Skolēni var izveidot stāstu vai vizuālo diagrammu, kas parāda, kas var notikt, ja tiek aizmirstas noteiktas labklājības jomas. Tas padara sekas reālākas un veicina skolēnu pārdomas par saviem ieradumiem.
Savarefleksija palīdz skolēniem identificēt, kuras labklājības jomas ir jāuzlabo, un motivē viņus veikt pozitīvas pārmaiņas, stiprinot veselīgus ieradumus visu mūžu.
Aktivitātes, piemēram, veidot personīgo labklājības pīrāga diagrammu, rakstīt dienasgrāmatu par jūtām vai grupās apspriest labklājības scenārijus, var iesaistīt skolēnus veselības un līdzsvara mācībā.
Prasiet skolēniem pārdomāt savu labklājības līmeni, norādīt jomas, kuras viņi uzskata par zemu, un kopā ar viņiem domāt par veidiem, kā tās uzlabot. Vizualizācijas palīglīdzekļi un teikumu uzdevumi padara šo procesu pieejamu ikvienam mācībniekam.