Garastāvoklis ir atmosfēra un emocijas, kas rodas no stāstītāja vai autora iestatījuma un melodijas.
Autors rada garastāvokli, lai palīdzētu izstrādāt stāsta iestatījumus, rakstzīmju lomas stāstā un emocionālo reakciju, kas lasītājam vajadzētu būt notikumiem. Garastāvoklis var radīt aizdomas, bailes, laimi, dusmas vai miers. Parakstītājus parasti ietekmē stāstu noskaņojums, un tas bieži nosaka viņu darbības. Attieksme parasti izraisa garīgo vai emocionālo reakciju no lasītāja, un palīdzēt viņiem labāk iekļūt stāstā. Piemēram, Edgar Allan Poe "The Raven", tumšā, mierīgā un drūmajā decembrī naktī ir noskaņojums noslēpumainājai reposēšanai uz durvīm, lai stāstītājs saprastu drosmi atvērt. Lasītājs tiek aizturēts, domādams, kāda ir skaņa, un vēlāk, ko tas gigants putns grib no stāstītāja. Stāsta noskaņojums var radīt foreshadowing, un tas var svārstīties visā gabals. Attieksme atšķiras no toni, jo stāsta noskaņojums ir lasītāja attiecības ar rakstzīmēm un notikumiem; signāls ir autora attieksme pret rakstzīmēm un notikumiem, kas parādās gabalā."Vējš auga spēcīgāk, un Jems teica, ka, pirms mēs nokļuvām mājās, var debesīs. Nav mēness. Stjuarta uz stūra strada asas ēnas uz Radley nama. "
"Bet nekad līdz šovakar, nekad līdz šim, / Vai es iet cauri karstajam ugunim. / Vai debesīs ir vai nu civilas nesaskaņas, / vai arī pasaule, pārāk dusmīga ar dieviem, / iededzina tos, lai sūtītu iznīcību. "
"Ak, skaidri atceros, ka tas bija drūms decembrī; / Un katrs atsevišķs mirstošais ņirnis padarīja savu spoku par grīdu. "
Noskaņa literatūrā attiecas uz kopējo sajūtu vai atmosfēru, ko rakstnieks rada lasītājam ar aprakstiem, vidi un vārdu izvēli. Tas palīdz lasītājiem emocionāli saistīt ar stāstu.
Skolotāji var vadīt skolēnus meklēt aprakstošo valodu, attēlus un vides detaļas. Uzdodot jautājumus par to, kā izvilkums ietekmē jūtas, un analizējot autora vārdu izvēli, ir efektīvi veidi, kā noteikt noskaņu.
Noskaņa ir emocionālā atmosfēra, ko izjūt lasītājs, bet tone ir autora attieksme pret tēmu vai auditoriju, kas tiek atklāta caur rakstīšanas stilu.
Jā! Bieži sastopamas noskaņas ir priecīga, baisā, mierīga, skumja un spriedzes pilna. Piemēram, tumša un vētra pilna nakts var radīt baisu noskaņu stāstā.
Saprašana par noskaņu palīdz skolēniem labāk interpretēt stāstus, saistīt ar varoņiem un novērtēt rakstnieka māksliniecisko veikumu. Tas veicina dziļāku lasīšanu un kritisko domāšanu.