Attālums un pārvietojums nedaudz atšķiras viens no otra. Attālums ir skalārs lielums, kas apraksta, cik lielu platību objekts ir pārklājis. Nobīde ir vektora lielums, kas apraksta, cik tālu objekts atrodas no sākuma stāvokļa. Nobīdes laika grafiks parasti pārvieto pārvietojumu uz y asi un laiku uz x ass. Izmantojot SI vienības, pārvietojumu mēra metros un laiku mēra sekundēs.
Šajā nodarbībā studenti marķēs pārvietošanas laika grafikus un sniegs scenāriju paraugus. Studenti tos bieži sajauc ar ātruma un laika grafikiem, tāpēc šī aktivitāte kalpos gan kā veids, kā ieviest pārvietojuma laika grafikus, gan arī par vizuālu atsauci vēlākai!
| Sadaļa | Apraksts | Piemērs |
|---|---|---|
| A | Objekts pārvietojas ar nemainīgu ātrumu. | Sandijs ir parka mežzinis. Viņa patrulē parkā ar nemainīgu ātrumu savā transportlīdzeklī. |
| B | Objekts ir nekustīgs. | Viņa ierauga savā veidā zosu un apstājas, lai ļautu tai iziet. |
| C | Objekts pārvietojas ar nemainīgu ātrumu tajā pašā virzienā kā A sadaļa, bet ne tik ātri. | Viņa atkal turpina, bet šoreiz lēnāk, ja ir arī citi dzīvnieki. |
| D | Objekts pārvietojas ar nemainīgu ātrumu (ātrāk nekā A un C), bet pretējā virzienā. | Bija vēl viens dzīvnieks, bet ne zoss! Viņa ātri apgriež savu spēkratu, lai lielā ātrumā dotos atpakaļ uz mežzinis. |
Kā papildinājumu sniedziet studentiem ceļojuma aprakstu un pēc tam palūdziet viņiem pašiem izveidot grafiku. Šī darbība darbotos arī tad, ja liktu saviem studentiem apzīmēt ātruma un laika grafiku.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Marķējiet un interpretējiet attāluma laika grafiku. Sniedziet scenārija paraugu, kas tam pievienots.
Stāstīšana palīdz skolēniem saistīt abstraktus grafikus ar reālās dzīves pieredzi. Pārveidot datus par atmiņā paliekošiem stāstiem uzlabo izpratni un padara stundas jautrākas!
Uzdodiet skolēniem idejas, piemēram, iet uz skolu vai nedēļas nogales piedzīvojumu. Izvēlieties scenāriju, kuru visi saprot, lai padarītu aktivitāti nozīmīgāku un iekļaujošāku.
Vadiet skolēnus sadalīt stāstu atšķirīgos notikumos — staigāšana, apstāties, pagriezties. Katrs notikums kļūs par diagrammas daļu, sasaistot naratīvu ar datiem.
Kopā uzzīmējiet diagramu uz tāfeles vai digitāli. Skaidri atzīmējiet ass un marķējiet katru segmentu ar aprakstu un notikumu, ko tas atspoguļo.
Pārskatiet katru diagrammas daļu, sasaistot līnijas un slīpumus ar stāstu. Uzdodiet skolēniem paskaidrot, kā diagramā ir attēlots kustība, pauzes un virziena izmaiņas.
Novietojuma-laika grafiks rāda, kā objekta pozīcija mainās laika gaitā, ieskaitot virzienu, kamēr attāluma-laika grafiks rāda tikai kopējo pārvarēto attālumu, neatkarīgi no virziena. Novietojums ir virziena vektors (rāda virzienu), bet attālums ir skalārs.
Interpretācijai skatieties uz līnijas slīpumu: taisns uz augšu vai uz leju slīpums nozīmē pastāvīgu ātrumu, plakana līnija – objekts ir stacionārs, bet slīpuma izmaiņas rāda ātruma vai virziena izmaiņas.
Skolēniem būtu jā zīmē ass (novietojums metros uz y-as, laiks sekundēs uz x-as), jāiezīmē katrs posms ar notiekošo (kustība, stacionārs stāvoklis) un jāpievieno aprakstošs scenārijs, kas atbilst grafika kustībai.
Laba aktivitāte ir ļaut skolēniem zīmēt novietojuma-laika grafiku un izveidot stāstu vai piemēru katram posmam, palīdzot viņiem saistīt grafika formu ar reālas dzīves kustības scenārijiem.
Novietojuma-laika grafiks rāda novietojumu (metros) uz y-as, un attēlo pozīciju laika gaitā, bet ātruma-laika grafiks rāda ātrumu (metros/sekunde) uz y-as un parāda, kā ātrums vai virziens mainās laika gaitā.