Šī aktivitāte ir turpinājums pašrefleksijas darbībai. Šajā programmā studenti izveidos vizuālu attēlu, parādot, kā viņi uzlabos vai uzturēs labsajūtas zonas, kuras viņi identificēja iepriekšējā nodarbībā. Lieciet studentiem nokopēt savu iepriekšējo stāstu. Viņi paturēs tikai savu sektoru diagrammu un izdzēsīs visu tālāk redzamo. Studenti šim stāstam pievienos arī ceturto šūnu. Trīs tukšās šūnas katram studentam ļaus iztēloties, kā viņi uzlabos labsajūtu.
Pabeidzot šo uzdevumu, studentiem būs vizualizācijas par to, kas viņiem jādara, kas bieži ir pirmais solis mērķu izvirzīšanā. Studenti vēlāk var atskatīties uz šo scenogrāfiju, lai redzētu, vai viņi ir sekojuši līdzi savam plānam un vai tas palīdz.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Izmantojiet izklājlapu no pēdējā uzdevuma un izveidojiet vizuālos attēlus, kuros parādīts, kā uzlabosiet zemo labsajūtu.
Veiciniet skolēnus regulāri pārbaudīt savu labsajūtu, sākot katru nedēļu ar īsu diskusiju vai rakstisku refleksiju. Konsekventi pārbaudes palīdz veidot pašapziņu un rāda, ka labsajūta ir jūsu klases prioritāte.
Dalieties ar saviem vienkāršajiem labsajūtas mērķiem ar klasi, lai radītu drošu vidi, kur skolēni var brīvi atklāties. Vulnerabilitātes modelēšana padara vieglāku skolēniem runāt par saviem mērķiem un izaicinājumiem.
Sadali skolēnus, lai apmainītos ar un apspriestu savas labsajūtas stāstus. Peer atsauksmes var iedvesmot jaunas idejas un sniegt iedrošinājumu, padarot procesu vairāk sadarbojošos un atbalstošu.
Izveidot īpašu paziņojumu dēli vai digitālo displeju, kur skolēni var rādīt savus labsajūtas stāstus. Redzami atgādinājumi palīdz saglabāt labsajūtas mērķus uzmanības centrā un kopā svinēt progresu.
Ieplānojiet mēneša vai ceturkšņa sesijas, kur skolēni var pārskatīt savus stāstus un reflektēt par savu izaugsmi. Regulāra refleksija palīdz skolēniem atpazīt uzlabojumus un pielāgot plānus pēc vajadzības.
Labbūtības stāstu veidošanas aktivitāte palīdz skolēniem vizuāli plānot, kā uzlabot vai uzturēt savu personīgo labbūtību. Izmantojot vizuālos attēlus un atzīmējot katru sadaļu, skolēni nosaka skaidrus mērķus un seko līdzi saviem sasniegumiem ilgākā laika posmā.
Veiciniet skolēnus kopēt savu iepriekšējo labbūtības stāsta veidošanu, atstājot tikai pīrāga diagrammas pirmo daļu un pievienojot trīs jaunus lodziņus. Katru jauno lodziņu skolēni izveido vizuālo plānu, kā uzlabot konkrētas labbūtības jomas, kuras viņi ir identificējuši kā nepieciešamas izaugsmei.
Vizualizācija palīdz skolēniem skaidri definēt savus nodomus, noteikt rīcībspējus soļus un palikt motivētiem. Tā arī ļauj viņiem vēlāk reflektēt par savu progresu un panākumiem, uzlabojot savu labbūtību.
Populāras labbūtības jomas ietver fizisko veselību, emocionālo labklājību, sociālos sakarus un intelektuālo izaugsmi. Skolēni var izvēlēties jomas, kas ir visatbilstošākās viņu pašu labbūtības vajadzībām, savas stāsta aktivitātes ietvaros.
Labākā struktūra ir ļaut skolēniem reflektēt par savu labbūtību, izmantot pīrāga diagramu, lai identificētu stiprās un vājās puses, un pēc tam izveidot vizuālus plānus, kā plāno uzlabot trīs konkrētas jomas. Šī pieeja ir iesaistoša un veicina mērķu noteikšanas prasmes.