Šajā nodarbībā studenti pabeigs pašrefleksiju par savu labsajūtas līmeni. Katru labsajūtas apgabalu var izmērīt un novērtēt, pamatojoties uz skalu no 1 (zemākā) līdz 5 (augstākā). Studenti jāmudina reāli pavadīt laiku un domāt par katru labsajūtas līmeni, jo šī pirmā aktivitāte tiks izmantota kā pamats turpmākām aktivitātēm šajā nodarbību plānā.
Kad studenti ir novērtējuši labsajūtas līmeni, viņiem jāizvēlas trīs zemākās zonas un jāapraksta, kāpēc tie ir zemi. Studentiem jau vajadzētu būt formulētām idejām par to, kā viņi varētu uzlabot katru jomu līdz tam laikam, kad viņi būs pabeiguši. Ja skolēniem ir visi pieci, palūdziet viņiem izvēlēties trīs jomas un runāt par to, kā viņi sasniedz šo augsto veselības līmeni.
(Šīs instrukcijas ir pilnībā pielāgojamas. Pēc noklikšķināšanas uz "Kopēt darbību" atjauniniet norādījumus uzdevuma cilnē Rediģēt.)
Izveidojiet scenāriju, kurā attēlots un aprakstīts personīgais labsajūtas līmenis.
Vadiet skolēnus, lai noteiktu konkrētus, sasniedzamus labklājības mērķus jomās, kurās viņi vēlas uzlaboties. Palīdzot skolēniem noteikt skaidrus mērķus, palielinās motivāciju un sniedz ceļvedi uz progresu.
Veiciniet skolēnus uzskaitīt vienkāršas darbības, kuras viņi var veikt katram labklājības mērķim. Sadalot lielus mērķus pārvaldāmos soļos, uzlabojumi šķiet iespējami un samazina pārslodzi.
Izmantojiet diagrammas, dienasgrāmatas vai klases plakātus, lai skolēni varētu reģistrēt savus centienus un svinēt sasniegumus. Vizuāla uzraudzība stiprina pozitīvos ieradumus un uztur skolēnu iesaisti.
Ieplānojiet iknedēļas vai divnedēļas sarunas, kur skolēni var reflektēt, dalīties ar izaicinājumiem un sniegt atbalstu cits citam. Regulāri pārbaudījumi veido kopienu un palīdz skolēniem būt atbildīgiem.
Atzīstiet gan lielus, gan mazus sasniegumus un palīdziet skolēniem pārskatīt savus mērķus, ja tas ir nepieciešams. Svinot panākumus, palielinās pārliecība un motivē skolēnus turpināt uzlaboties.
Labbūtības pašrefleksijas aktivitāte prasa, lai skolēni novērtētu un novērtētu dažādas savas labbūtības jomas — piemēram, fizisko, emocionālo un sociālo veselību — uz skalas (parasti no 1 līdz 5). Tas palīdz viņiem saprast savu pašreizējo labbūtību un identificēt jomas, kurās varētu uzlaboties.
Veiciniet skolēnus pārdomāt un novērtēt katru babbūtības jomu, pēc tam ļaujiet viņiem apspriest vai uzrakstīt par savām zemāk novērtētajām jomām un iedvesmoties ar idejām, kā tās uzlabot. Skolēniem ar augstiem rādītājiem lūdziet pārdomāt, kādas ieradumi viņiem palīdz gūt panākumus.
Uzdodiet skolēniem godīgi pārdomāt savus ikdienas ieradumus un jūtas. Izmantojiet uzvednes, piemēram, "Kuras labbūtības jomas šobrīd ir izaicinājums?" vai "Kur jūs redzat izaugsmes iespējas?", lai veicinātu savu apziņu.
Skolēni var izveidot stāstu, lai vizuāli attēlotu savus labbūtības novērtējumus un pieredzi, kā arī izmantot pīrāga diagrammu, lai salīdzinātu un pārdomātu dažādas labbūtības jomas. Tas padara pašnovērtējumu interaktīvāku un aizraujošāku.
Pašrefleksija par labbūtību palīdz skolēniem veidot saviapziņu, noteikt personīgos mērķus un attīstīt veselīgus ieradumus. Tas veido pamatu turpmākajai izaugsmei un atbalsta emocionālo un fizisko labbūtību klasē.