Ironija Definīcija: neatbilstība starp izskatu un realitāti
Autori izmanto ironiju, lai pievienotu interesi par viņu darbu. Auditorijas, kuras ir vairāk informētas par rakstzīmēm, vairāk tiek ieguldītas, lai redzētu rezultātu; Tāpat lasītāji, kas var redzēt dialogu ar ironiju, visticamāk varēs izveidot dziļākus savienojumus. Ironī arī ļauj autoram pārsteigt lasītāju, kas aizrauj skatu. Piemēram, "Kaklarota" Madame Loise zaudē savu bagāto draugu kaklarotu un aizstāj viņu ar viņas un viņas vīra smagām ekonomiskām izmaksām. Pēc 15 ilgiem nabadzības gadiem, lai atmaksātu nomainītās kaklarotas izmaksas, Madame Loisel atklāj, ka oriģinālā kaklarota bija vienkārši bižutērija un, ja viņa paša sākumā bija bijusi godīga ar savu draugu, viņa un viņas vīrs nebūtu zaudējis visu. Šis stāsts ir ironisks, jo kundze Loiseļa ir ļoti materiālistiska sieviete; viņas mantkārības dēļ viņa kļūst gandrīz niecīga un apzinās, cik labi viņai patiešām bija, kad viņa agrāk domāja, ka viņa ir nabadzīga. Parasti ironiju atrod trīs veidos: situācijas ironija, verbālā ironija un dramatiska ironija.Pārliecinieties, lai iepazīstieties ar mūsu rakstu " Triju veidu ironija"!
Ironija literatūrā ir runas figūra, kur mērķa nozīme ir atšķirīga no tiešās nozīmes. Tā bieži rada humoru vai uzsver būtību, radot pretrunu starp gaidām un realitāti.
Trīs galvenie ironijas veidi ir verbālā ironija (kad kāds saka pretējo, nekā domāts), situācijas ironija (kad notiek kas pretrunīgs ar gaidāmo) un dramatiskā ironija (kad skatītāji zina kaut ko, ko personāži nezin).
Lai identificētu ironiju stāstā, meklējiet situācijas, kur darbības vai vārdi ir pretrunīgi vai negaidīti, vai arī tad, kad lasītājs zina vairāk nekā varoņi, radot pārsteigumu vai pavērsienu.
Autori izmanto ironiju, lai iesaistītu lasītājus, pievienotu humoru, uzsvērtu tematus un izceltu kontrastus starp izskatu un patiesību. Tas var padarīt stāstus atmiņā paliekošākus un domāšanu rosinošus.
Piemēri ir: ugunsdzēsības stacija, kas nodeg (situācijas ironija), sakot „Lieliska laika apstākļi!“ laikā vētras (verbālā ironija), vai lugā, kur skatītāji zina noslēpumu, ko varoņi nezin (dramatiskā ironija).